Rūpnīcas Ķīnas ziemeļaustrumos
iepludinājušas atmosfērā ievērojamus apjomus ozona slāni noārdošu
aizliegtu ķimikāliju, pārkāpjot globālo aizliegumu, noskaidrojuši
zinātnieki.
Kopš 2013.gada aizliegtā trihlorfluormetāna (CFC-11) emisija no Ķīnas
ziemeļaustrumiem palielinājusies par 7000 tonnu gadā, teikts žurnālā
«Nature» publicētajā pētījumā.
CFC-11 atmosfērā stabili samazinājies no 2002.gada līdz 2012.gadam,
bet pēc tam šis process palēninājies par 50%, kas lika domāt par jaunu,
nereģistrētu CFC-11 avotu, pagājušajā gadā paziņoja ASV Nacionālās
okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) zinātnieki.
Liecības norādīja uz pieaugošu CFC-11 emisiju no Austrumāzijas pēc
2013.gada, taču tagad zinātniekiem izdevies noskaidrot precīzu emisijas
avota atrašanās vietu - tas ir reģions ap Šaņdunas un Hebei provincēm.
70.gados zinātnieki pierādīja, pārmērīgu ozona noārdīšanos veicina
rūpnieciskās ķimikālijas hlorfluoroglekļa savienojumi (CFC), kuras
izmanto lielākoties ledusskapju un aerosolu ražošanā. Pēc cauruma
izveidošanās ozona slānī virs Antarktīdas pasaules valstis 1987.gadā
noslēdza Monreālas protokolu, kas aizliedz ozona slāni noārdošo vielu
ražošanu, pēc kā emisijas apjomi saruka un ozona slāņa caurums sāka
samazināties.
Taču no 2013.gada sāka pieaugt otras izplatītākās vielas CFC-11
emisijas apjomi. CFC-11 tiek izmantots putuplasta, tīrīšanas līdzekļu un
saldēšanas iekārtu ražošanā.
Kā pavēstīja viens no pētījuma autoriem Pols Freizers, pētījumā kā
liels emisijas reģions identificēta Ķīnas austrumu kontinentālā daļa,
visticamāk, jaunu ēku izolācijas putu ražotņu dēļ.
Valstis kopš 2006.gada ziņojušas par šīs ķimikālijas ražošanas
apmēriem tuvu nullei, taču pagājušajā gadā pētījumā tika atklāts, ka
kopš 2013.gada atmosfērā izplūst aptuveni 13 000 tonnas šīs vielas gadā.
Dabiskā ceļā katru gadu no atmosfēras pazūd 2% CFC-11, tāpēc
ķimikālijas koncentrācija gaisā joprojām samazinās, taču lēnāk jauno
emisiju dēļ. Ķimikālija gaisā saglabājas aptuveni 50 gadus.
Ozona slānis, kas stratosfērā nemitīgi veidojas un noārdās, filtrē
kaitīgo Saules ultravioleto starojumu, kurš var sekmēt ļaundabīgo
audzēju un kataraktas veidošanos, kavējot tā nonākšanu uz Zemes virsmas.
Zinātnieki prognozējuši, ka ozona slānis līdz 1980.gada līmenim
atjaunosies līdz aptuveni 2050.gadam, pateicoties 1987.gada Monreālas
protokolam.