Zviedrijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sarukusi par 8,6%, liecina Zviedrijas statistikas biroja dati.

Kaut arī šis samazinājums ir lielākais ceturkšņa kritums vairāk nekā 40 gados, tas ir mazāks nekā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs, kuras gada pirmajā pusē lēma par striktākiem ierobežojumiem. ES ekonomika kopumā šajā periodā sarukusi par 11,9%, raksta "Reuters". Tāpat, piemēram, Spānijas ekonomika saruka par 18,5%, bet Francijas un Itālijas ekonomikas - attiecīgi par 13,8% un 12,4%.

Protams, uzņēmumus, kuriem būtisku daļu veido eksports, ietekmēja kritums citās valstīs.

Eksperti prognozē, ka šajā gadā Zviedrijas ekonomika varētu sarukt par aptuveni 5%.

Zviedrijas bezdarba līmenis patlaban ir 9%, kas ir sliktākais rādītājs starp Ziemeļvalstīm.

Jau kopš pandēmijas sākuma Zviedrija nav ieviesusi tik drastiskus ierobežojumus kā citas valstis, par ko izpelnījusies smagu kritiku. Valsts atbildīgās institūcijas vairāk paļāvās uz sociālo atbildību.