Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas cenu
straujais pieaugums raisa autovadītāju pārsteigumu, vienlaikus ir
jautājumi par apdrošinātāju un to izraudzīto autoservisu cenrādi un
termiņiem, bet reizēm arī godprātīgu rīcību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Daļa vieglo auto īpašnieku ir šokēta par OCTA polises cenas teju vai divkāršu pieaugumu. Vienlaikus iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā un izvēloties auto remontu apdrošinātāja noteiktā servisā, ne vienmēr tas tiek «saremonēts», izmantojot tikai un vienīgi jaunas detaļas, turklāt nereti atšķiras auto saimnieku un remontētāju viedokļi par saprātīgiem termiņiem. Jāņem vērā, ka kopš 2017. gada 1. janvāra spēkā ir norma, ka kompensācija naudā no apdrošinātāja par ceļu satiksmes negadījumā cietušā auto remontu būs 70% no aprēķinātās zaudējumu summas. Tomēr var arī saņemt vairāk, ja vien tiek izpildīti izvirzītie nosacījumi. Proti, ja persona ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā ir saremontējusi transportlīdzekli un iesniedz apdrošinātājam vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam (TAB) rēķinu par remontu un tā apmaksu apliecinošu dokumentu, apdrošinātājs vai TAB atlīdzina starpību starp faktiskajām remonta izmaksām un iepriekš izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību, nepārsniedzot 30% no aprēķinātās zaudējumu atlīdzības, kā arī faktiski samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas nepārsniedz zaudējumu aprēķinā norādīto PVN summu. Viss minētais gan ir tikai vairojis īpaši vieglo auto īpašnieku jautājumus par to, kas tad īsti notiek. Apdrošinātājiem ir sava taisnība, tāda ir arī legālajiem autoservisiem (detaļas maksā tik, cik maksā, nodokļus maksājošs serviss nevar samazināt pakalpojumu cenas, jo darbaspēka, īpaši kvalificētu meistaru algas «nestāv uz vietas», turklāt vēl jāspēj «noturēties pretī» tiem, kuri nodokļus maksā daļēji vai vispār nemaksā), savukārt vidējā līmeņa autoservisu pārstāvji vairāk runā par izdzīvošanu un līdz ar to maksimālu pretimnākšanu esošajiem klientiem (lai tie nemigrētu).
##Nesedz izmaksas
Uz
šiem daudzajiem jautājumiem nav un arī nevar būt viena atbilde, skaidro
Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš. «Auto īpašniekiem
nepatīk apdrošināšanas cenu pieaugums, taču citas izejas jau nav, it
īpaši, ja apdrošinātāji, sīvi cīnoties par katru klientu, ilgstoši
turēja nepamatoti zemas cenas, kuras nespēja nosegt ceļu satiksmes
negadījuma radītās izmaksas,» apdrošināju cenu kāpumu komentē I. Rūtiņš.
Viņš pieļauj, ka apdrošināšanas cenām vajadzēja pieaug lēnām – vidēji
par 10–15% ik gadu, jo viena auto atjaunošanas izmaksas pēc vidējas
avārijas bija ap 800 eiro. «Vidēji automobilis ceļu satiksmes negadījumā
iekļūst reizi 10 gados, tādējādi OCTA var krāt 10 gadus, un tas
nozīmē, ka kopējais uzkrājums (atkarībā no apdrošināšanas cenas pēc
auto) atkarībā no auto būtu 450–700 eiro, bet bez cietušā auto
atjaunošanas izmaksām (ar visām detaļām, kas ir no auto kapsētām zagtās,
aplokšņu algas utt.) vēl ir cietušo cilvēku medicīniskās aprūpes, ceļa
infrastruktūras atjaunošanas izmaksas, un tieši pēdējās tika segtas jau
no citiem avotiem,» skaidro I. Rūtiņš.
Visu rakstu Auto saimniekus «spaida» no visām pusēm lasiet 2. maija laikrakstā Dienas Bizness.
Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.