«Arvien vairāk ierīču tiek pievienotas internetam, tas nozīmē, ka ir arvien vairāk lietu, kam uzbrukt,» komentē Mennijs Barzilajs (Menny Barzilay), Izraēlas kiberdrošības risinājumu kompānijas FortyTwo dibinātājs.

ANO un citas starptautiskās institūcijas izvirza valstīm konkrētus uzdevumus kibernoziegumu mērīšanā, piemēram, informēt par noziegumu samazināšanas aktivitātēm, identificē trūkumus reaģēšanas procesā. Lai arī Eiropas Savienībā ir izstrādāta kibernoziegumu apkarošanas politika, arī šeit ir tā pati nelaime - nav statistikas, jo esošā ir ļoti nepilnīga.

Apdrošināšanas sabiedrību speciālisti uzsver, ka gan Eiropas, gan pasaules līmenī diskusijas par datu drošību kļūst arvien aktuālākas. Eiropas Savienībā kiberrisku apdrošināšana joprojām ir salīdzinoši jauna biznesa niša, ko apliecina arī fakts, ka neviens no pašmāju apdrošinātājiem Latvijā pagaidām šādu pakalpojumu nepiedāvā.

Compensa apdrošināšanas mārketinga speciāliste Lelde Jansone un Seesem pārstāvji atzīst, ka līdz šim kompānijas nav sastapušās ar ieinteresētību pēc šī pakalpojuma veida.

«Skandināvijā kiberrisku apdrošināšana jau sen vairs nav jaunums. Latvijā, sekojot pieprasījuma tendencēm, veicam izpētes darbus atbilstošākā produkta izveidei un pielāgošanai esošajiem tirgus apstākļiem. Tikmēr mēs varam ikvienu aicināt pasargāt sevi un sava uzņēmuma drošību no kiberriskiem, iegādājoties kādu no pretvīrusa programmatūrām, kā arī izglītoties par drošu interneta lietošanu,» norāda Jānis Strods IF apdrošināšanas korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produktu vadītājs.

Lai mazinātu un novērstu riskus un apdraudējumus kibertelpā, nepieciešama vienota un koordinēta Latvijas kiberdrošības politika, kas aptver visas iesaistītās nozares, valsts un privāto sektoru. Kibernoziegumu apkarošanai jāattīsta esošās spējas, nostiprinot elektroniskos pierādījumus. Izmeklēšanas veikšana, pierādījumu vākšana un izvērtēšana kibertelpā prasa specializētas zināšanas, un, lai nodrošinātu likuma spēku kibertelpā, nepieciešams pietiekams kompetences līmenis tiesībsargājošās iestādēs, prokuratūrā un tiesās.

«Latvijā interese par kiberrisku apdrošināšanu ir neliela, taču, raugoties uz nākotni, ERGO Insurance apsver domu par šī apdrošināšanas veida ieviešanu,» komentē Agnese Grīnberga, ERGO Insurance komunikācijas vadītāja.

«Vienlaikus, ņemot vērā pēdējo gadu kiberapdraudējumu izplatību un likumdošanas izmaiņas Eiropas Savienībā, prognozēju, ka tuvākajā nākotnē kiberrisku apdrošināšana kļūs arvien plašāk pieprasīta arī Eiropas līmenī. Liela nozīme virzienam, kādā attīstīsies kiberrisku apdrošināšanas tirgus, būs tam, kā praksē tiks ieviesta Eiropas Savienības Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas stāsies spēkā 25. maijā un kuras ieviešanai uzņēmumi Latvijā un Eiropā nopietni gatavojas jau kopš pagājušā gada,» skaidro Armands Lagons, apdrošināšanas sabiedrības BALTA speciālo produktu vadītājs.