Jūlija beigās bankas kopējais aktīvu apjoms bija 2,4 miljardi eiro, bet noguldījumu apmērs – 1,6 miljardi eiro.

Bankas kapitāla un rezervju apjoms sasniedza 321,1 miljonu eiro, bet iepriekšējo periodu uzkrātā peļņa – 117,5 miljoni eiro. Pārskata perioda zaudējumi sasnieguši 22,9 miljonus eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, «ABLV Bank» akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva «ABLV Bank» sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu.

«ABLV Bank» problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas («FinCEN») februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» advokāti atbildes vēstulē aicinājuši «FinCEN» atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka «FinCEN» pret «ABLV Bank» izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. «FinCEN» nav arī ņēmis vērā «ABLV Bank» paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.

Tāpat «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri ir iesnieguši Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasību pieteikumus pret Eiropas Centrālo banku un Vienotā noregulējuma valdi. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus - divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienotā noregulējuma valdi.

Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, kurus varētu būt izdarījusi Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus.