#Šobrīd banka saskārusies ar tehniskām grūtībām tik īsā laika posmā pārdot daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem.

ABLV Banka no valsts neprasa nevienu centu, bet lūdz nopirkt mūsu rīcībā esošos augstas kvalitātes vērtspapīrus, norāda ABLV bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

ABLV Banka uzsver, ka no valsts budžeta savas situācijas stabilizēšanai neprasa un neprasīs ieguldīt nevienu centu. Runa ir par bankas īpašumā esošo augstas kvalitātes vērtspapīru pārdošanu, lai banka varētu stabilizēt situāciju un īsā laika posmā normalizēt darbību. Tāpēc ABLV banka lūgusi Latvijas Bankai pretimnākšanu, nopērkot tās vērtspapīrus vai izsniedzot aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu.

Šobrīd banka saskārusies ar tehniskām grūtībām tik īsā laika posmā pārdot daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pat neskatoties uz to, ka bankas likviditāte un kapitāla pietiekamība ir labā līmenī.

Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem augstas kvalitātes vērtspapīriem. Bankas rīcībā šobrīd ir pieejami vērtspapīri gandrīz 1,57 miljardu eiro apmērā.

Bankas aktīvu struktūra ir sabalansēta, tomēr, ievērojot radušos situāciju, šobrīd aktīvu pārvedumi un to realizēšana var prasīt ilgāku laiku kā paredzēts standarta situācijās. Tāpēc bankai šobrīd nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu pietiekamu finanšu līdzekļu pieejamību, teikts bankas ziņojumā.

##Informācijai

«ABLV Bank», lai stabilizētu situāciju, nolēmusi ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pretī lūdzot Latvijas Bankai piešķirt aizdevumu līdz 480 miljonu eiro apmērā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju, 18.februāra ārkārtas sēdē ir nolēmusi «ABLV Bank» uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, balstoties uz ECB instrukciju. «Finanšu uzraudzības iestāžu pamatuzdevums ir stabilitāte kopumā sektorā, tas arī galvenokārt ir ņemts vērā, vienojoties par šādu lēmumu. Turpināsim veikt nepieciešamās uzraudzības darbības sadarbībā ar ECB un informēsim par notikumu attīstību,» viņš teica.

ECB norāda, ka šāds lēmums nepieciešams, lai dotu «ABLV Bank» pietiekamu laiku pasākumu veikšanai, kas stabilizētu esošo situāciju. Ierobežojumi «ABLV Bank» ir stājušies spēkā no pirmdienas, un tie būs spēkā līdz nākamajam FKTK lēmumam.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija («FinCEN») plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

«FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Savukārt «ABLV Bank» pārstāvji iepriekš norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka šobrīd izskata iespējas, lai «FinCEN» pārskatītu savus priekšlikumus. «Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus,» uzsvēra bankā.

Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka «ABLV Bank» un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ «FinCEN» paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.

Pēc aktīvu apmēra «ABLV Bank» 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. «ABLV Bank» obligācijas kotē biržas «Nasdaq Riga» parāda vērtspapīru sarakstā. «ABLV Bank» atrodas tiešā ECB uzraudzībā.