Banku sektora attīstība nākamajā gadā būs atkarīga no situācijas ekonomikā, aģentūrai LETA sacīja "Luminor Bank" Latvijas filiāles vadītāja Kerli Gabrilovica.

"Kopumā nozares attīstība būs atkarīga no ekonomiskās izaugsmes un globālo banku attīstības tendencēm," teica Gabrilovica.

Viņa atzīmēja, ka šis gads banku sektoram, tāpat kā citām nozarēm, bija sarežģīts. "2020.gads banku sektoram, tāpat kā citām nozarēm un iedzīvotājiem, ir bijis ekonomiski sarežģīts un neparedzams laiks," sacīja Gabrilovica, piebilstot, ka viens no pandēmijas pozitīvajiem ieguvumiem ir strauja digitālo iemaņu apgūšana.

Viņa arī minēja, ka pēdējos gados finanšu sektors daudz strādājis pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prakses ieviešanas un ilgstošas klientus izglītošanas. "Šodien jau novērojam, ka klienti izpēti uztver par sadarbības neatņemamu sastāvdaļu, ko veicinājuši arī skaidrāki mehānismi pārkāpumu apkarošanā," piebilda Gabrilovica.

Tāpat viņa atzīmēja, ka banku vēlme kreditēt šogad nav mazinājusies - arī pandēmijas laikā bankas izsniedza aizdevumus uzņēmējiem un privātpersonām, tostarp "Luminor" kredītportfelis septembra beigās Latvijā sasniedza 2,8 miljardus eiro, kamēr kopējais banku kreditēšanas apmērs deviņos mēnešos ir sarucis vien par pāris procentiem, kas galvenokārt skaidrojams ar izmaiņām uzņēmumu kreditēšanā.

"Šobrīd viennozīmīgi prognozēt 2021.gada kreditēšanas tendences nevar, jo kopējo kredītportfeļa izaugsmi ietekmē ne tikai Covid-19 izplatība, bet arī vakcīnas pieejamība, kā arī krīzes skarto nozaru spēja atveseļoties un atsākt darbību. Liela daļa uzņēmēju ir piesardzīgāki un savus attīstības plānus piebremzējuši. Savukārt ir uzņēmumi, kas šajā laikā ir atraduši savu nišu un piedzīvo izaugsmi," sacīja Gabrilovica.

Viņa piebilda, ka mazie un vidējie uzņēmumi spēja ātrāk pielāgoties izmaiņām ārējā vidē, turpinot ieguldīt biznesa attīstībā, kā arī pārprofilējoties. 

"Virkne nozaru ir stabilas un turpina ražošanu. Šiem uzņēmumiem, tāpat kā līdz šim, ir nepieciešami finanšu pakalpojumi, tostarp arī papildu finanšu līdzekļi, līdz ar to joprojām ir pieprasījums pēc aizdevumiem. Sākoties pandēmijai, Baltijas ekonomika bija pietiekami spēcīga, un Baltijas valstu bankām bija labs kapitalizācijas līmenis un spēcīgas bilances, līdz ar to tās varēja palīdzēt, paplašinot likviditāti un saglabājot kredītu plūsmu reālajā ekonomikā," pauda Gabrilovica.

Viņa minēja, ka privātpersonām izsniegto kredītu apmērs šogad nav būtiski mainījies, taču "Luminor" dati par kreditēšanas pieteikumiem liecina, ka interese par mājokļu kredītiem gada laikā gandrīz dubultojusies.

"Novērojām, ka pandēmijas izraisītā situācija visnozīmīgāk skārusi privāto patēriņu. Ārkārtas pasākumi un nenoteiktība mazina patēriņu īstermiņā, taču radušies ietaupījumi spēcinās tēriņus, situācijai uzlabojoties. Noslēdzoties gada trešajam ceturksnim, Latvijas bankās kopējais noguldījumu apmērs pārsniedzis 17 miljardus eiro. Noguldījumu pieaugumu galvenokārt veicina fakts, ka cilvēki pandēmijas laikā rūpīgāk pārdomā tēriņus un ikdienā tērē mazāk nekā iepriekš, tādējādi lielāka daļa ienākumu paliek klientu kontos. Mājsaimniecību paradumu maiņa liek domāt, ka, saglabājoties esošajiem neprognozējamiem apstākļiem, iedzīvotāju noguldījumi varētu pieaugt arī nākamgad. Taču joprojām Latvijā lielai daļai iedzīvotāju nav pietiekamu uzkrājumu, lai varētu veiksmīgi pārdzīvot neparedzētus gadījumus," sacīja Gabrilovica.

Jau vēstīts, ka 2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka "Nordea Bank" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank", savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā. Bankas stratēģiskais investors ir ASV investīciju kompānija "Blackstone".