Jūnija sākumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) norādīja uz Saeimā aktualizēto viedokli, ka Latvijas Bankas valdē un padomē kopumā ir pārāk liels pārstāvju skaits. Tomēr drīz pēc tam koalīcijas partneri vienojās, ka šis Saeimas sasaukums nelems par izmaiņām Latvijas Bankas vadībā.

Finanšu ministre norādīja, ka par Latvijas Bankas padomes locekļu skaita samazināšanu var lemt tikai Saeima, šo lēmumu saskaņojot ar Eiropas Centrālo banku, tomēr, viņas ieskatā, Saeimai patlaban nevajadzētu lemt par centrālās bankas padomes locekļu skaita samazināšanu.

«Šādas iniciatīvas patlaban nevajadzētu virzīt, ņemot vērā nelabvēlīgo laiku, proti, ir pirmsvēlēšanu laiks, kā arī jāņem vērā jautājums par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Ir svarīgi demonstrēt, ka valsts nemēģina vājināt centrālo banku. Tai ir jābūt neatkarīgai un spēcīgai,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Vaicāta, vai Saeimai pēc vēlēšanām vajadzētu atgriezties pie jautājuma par Latvijas Bankas padomes samazināšanu, finanšu ministre norādīja, ka tam nevajadzētu būt pašmērķim. «Ja kopējais bankas darba apjoms mazinās, tad tas var būt variants,» piebilda finanšu ministre.