Banka jauno pakalpojumu - nekustamo īpašumu projektu finansēšanu - sākusi piedāvāt nesen. Kas vēl paveikts šā gada sākumā? 

Šogad pirmajā ceturksnī bankas izsniegto patēriņa kredītu apjoms palielinājies par 21%, salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni. Esam aktīvi strādājuši un veikuši izmaiņas produktos, kā rezultātā šobrīd mūsu piedāvātās procentu likmes esam pilnībā pielīdzinājuši universālo banku patēriņu kredītu likmēm, un tas atspoguļojas arī izaugsmē. Šajā pusgadā esam sākuši darbu arī pie jaunas bankas IT sistēmas ieviešanas, kas prasa daudz resursu, taču labā ziņa, ka 1.jūlijā tā sāks darbu, un varam solīt, ka tā uzlabos klientu apkalpošanas ātrumu, ērtības un pakalpojumu klāstu, kā arī virzīs mūs pretī mūsu vīzijas sasniegšanai - kļūt par ieteiktāko digitālo finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Latvijā.

Pievēršoties nekustamā īpašuma attīstīšanas finansēšanas jomai - kuriem projektiem, pēc jūsu domām, patlaban ir lielākais potenciāls un kuriem banka pievērsīs lielāko uzmanību? 

 Kā minēts iepriekš, vēl aizvien 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā celtajos daudzdzīvokļu namos, kas pakāpeniski ir jāaizstāj. Līdz ar to banka fokusēsies uz dzīvojamā fonda nekustamo īpašumu attīstīšanu. Patlaban no iedzīvotāju puses vērojams pieprasījums pēc ekonomiskām ģimenes mājām vai dvīņu mājām Pierīgā ar platību vidēji ap 150 m2 un 2-3 istabu dzīvokļiem Rīgā – jauniem, moderniem, bet ne ekskluzīviem. Šādu mājokļu vidējā cena ir ap 1400 – 1600 eiro/m2. Pērn kopumā Latvijā tika uzbūvēti 2411 jauni dzīvokļi, kas ir par 65% vairāk nekā 2017. gadā, un paredzams, ka šajā gadā šis skaits būs vēl lielāks.

Vai pašreizējais jauno mājvietu apjoms ir pietiekams un atbilst iedzīvotāju vēlmēm? Kā vērtējat situāciju tirgū kopumā? 

Teorētiski tas ir pietiekams, taču, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas - datiem, Latvijā ir vēl vieta izaugsmei. Ne reizi vien izskanējušas bažas par jaunas krīzes tuvošanos saistībā ar augošajām cenām nekustamā īpašuma tirgū, taču, vērtējot šo apjomus, varu teikt, ka krīze netuvojas, un, pat ja tā pienāks, tad tās iemesls nebūs Latvijas nekustamā īpašuma tirgus, bet ārējie apstākļi, piemēram, Ķīnas un ASV savstarpējās tirdzniecības nesaskaņas vai Brexit ietekme vai kāds cits globāls satricinājums. Ja raugāmies uz situāciju Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, tas pašreiz ir ļoti sabalansēts un izaugsme, salīdzinot ar 2007.gadu, ir vienmērīga. Salīdzinājumam - Lietuvā hipotekāro kredītu portfelis pērn pieauga par 12%, bet Igaunijā – par 14%. Latvijā 2017.gadā tas auga vien par 7%, kas nozīmē, ka mums vēl ir vieta izaugsmei. Vēl ieskatam – Latvijā laika posmā no 2012.gadam līdz 2017.gadam uz 1000 iedzīvotājiem tika uzbūvēts viens jauns dzīvoklis. Lietuvā tie bija 3 jauni dzīvokļi, bet Igaunijā – 2,7 dzīvokļi. Arī šis rādītājs liecina, ka Latvijas tirgū vēl ir izaugsmes potenciāls.

Visu rakstu lasiet 17. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!