Kopējais banku izsniegtais aizdevumu apjoms operācijām ar nekustamo īpašumu patlaban pārsniedz divus miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Banku pārstāvji novērojuši, ka kopumā 2018. gadā gan investīciju aktivitāte, gan būvniecības apjomi nekustamā īpašuma komercobjektos ir pieauguši. Banku interese finansēt perspektīvus nekustamā īpašuma projektus nav mazinājusies, un konkurence starp bankām ir augsta, raksturo Swedbank Nekustamo īpašumu un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ina Ligere. «Vai bankas kļuvušas konservatīvākas? Nedomāju. Ir jāvērtē katras individuālā stratēģija un katrs nekustamā īpašuma attīstīšanas projekts. Drīzāk domāju, ka atsevišķas bankas, finansējot vairākus patiesi lielus nekustamā īpašuma projektus, jau ir sasniegušas savus riska apetītes griestus, tādēļ šobrīd vairs ne- steidzas finansēt jaunus projektus,» pieļauj Luminor valdes loceklis un Korporatīvā departamenta vadītājs Jānis Buks.

Tā, piemēram, AS SEB banka priekšroku dod zemāka ienesīguma projektam ar paredzamu naudas plūsmu pretēji augsta potenciālā ienākuma darījumam ar spekulatīvu piegaršu un augstu riska līmeni, un lielu varbūtību plānotajā laikā realizēt visus īpašumus, ieskatu bankas politikā sniedz SEB bankas Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Jānis Ozoliņš. Skatoties uz komercplatību (noliktavu, biroju, tirdzniecības platību) segmentu, banka aktīvi finansē attīstību, ja topošajam aktīvam būs skaidra ienākumu ģenerēšanas plūsma, viņš piebilst un min piemērus: IKEA – ir zināma veikala darbības koncepcija, paredzama naudas plūsma; Akropole – ir zināmi nomnieki, kas atradīsies šajā veikalā un nodrošinās naudas plūsmu; Origo – skaidra koncepcija un nomnieku struktūra. Tirgū ir salīdzinoši daudz brīvas naudas un arī objektu, kuros ieguldīt, līdz ar to banka varētu prasīt lielāku līdzfinansējumu. SEB bankai ir spējas un arī atbildība virzīt nekustamā īpašumu tirgu ilgtspējīgas attīstības virzienā. «Ir brīži, kad redzam nobīdes no ilgtspējīgas attīstības ceļa, tāpēc reizēm ir vairāk bremzes jāpiespiež, bet citkārt droši var braukt ar atļauto ātrumu. Klienta paša līdzdalība ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, īpašuma kvalitātes, tā izmantošanas veida, nomnieku kvalitātes, nomas līgumu termiņiem, aizdevuma atmaksas grafika un citiem. Līdz ar to tā var krietni atšķirties. No pēdējā laikā noslēgtajiem darījumiem redzam, ka klienti ir gatavi ieguldīt aptuveni 40–50%, savukārt pārējo finansē banka. Savukārt naudas izcelsmes jautājums ir viens no svarīgākajiem faktoriem, ko banka izvērtē, piešķirot aizdevumu. Kredītiestāde gaida atbildes uz jautājumiem un attiecīgu dokumentāciju, kas apliecina naudas izcelsmi,» skaidro J. Ozoliņš.

Visu rakstu Komercīpašumus kreditē piesardzīgi lasiet pirmdienas, 29.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.