Viņa vadītajai komitejai uzdots izmeklēt pirms desmit gadiem pieredzētās ekonomiskās krīzes apstākļus, un Jakeļūns tršdien žurnālistiem paudis viedokli, ka minēto ieteikumu attiecībā uz zviedru kapitāla bankām varētu ierakstīt izmeklēšanas atzinumos.

«Zviedrija pagaidām neplāno iestāties eirozonā, un tas apstāklis, ka eiro viņiem nav mājas valūta un ka mēs joprojām esam atkarīgi no Zviedrijas banku sistēmas, ir viens no riska faktoriem,» izteicies deputāts.

Pēc viņa teiktā, «tas ir diskutējams jautājums», par ko tiek runāts jau sen.

«Zviedrijas banku koncentrācija ir pārāk liela un rada zināmu apdraudējumu. Tā ir jau desmit vai piecpadsmit gadus veca informācija, kā izriet no noteiktām sarunām,» piebildis Jakeļūns.

Lietuvas Banku asociācijas (LBA) prezidents Mants Zalatorjus paudis izbrīnu, ka šādu priekšlikumu izsaka politiķi, nevis banku īpašnieki.

«Tas ir viņa viedoklis, bet par to, vai pārdot kādu banku, lemj tās akcionāri, nevis jebkurš Lietuvas pilsonis vai Seima deputāts. Manuprāt, ir atbildīgāk jāpārdomā, vai nākt klajā ar šādiem paziņojumiem, kas dažkārt ir nepamatoti; jāpārdomā, kādas sekas tādiem izteikumiem varētu būt,» viņš izteicies. «Tādas, kādas mēs pat nevaram iztēloties, taču izteikt pieņēmumus par sekām es nevēlos.»

Lietuvas Seims šopavasar uzdeva Budžeta un finanšu komitejai veikt izmeklēšanu, lai izvērtētu, kā iepriekšējās valdības kopš 2005.gada rīkojušās ar valsts finansēm. Komiteja analizē labējo un kreiso politisko spēku darbību šai jomā un plāno izmeklēšanu pabeigt līdz aprīļa vidum.