Pērn Latvijā strādājošās bankas nopelnījušas 289,3 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. 

Neskatoties uz pērnā gada notikumiem banku sektorā un klientu skaita samazinājumu bankās, kas strādā ar ārvalstu klientiem, kredītiestādes nopelnījušas par 22,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 

Kā skaidro FKTK, pelnītspējas tendenču attīstība banku sektorā kopumā bija pozitīva, tomēr būtiski atšķīrās situācija uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientētās bankās no pārējām bankām. Uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientēto banku pelnītspējas rādītāji pārskata gadā atspoguļoja labvēlīgo ekonomisko attīstību valstī – aktīvāku atsevišķu segmentu kreditēšanu un kredītu kvalitātes uzlabošanos, kas savukārt noteica attiecīgu procentu ienākumu kāpumu, kā arī arvien mazākus izdevumus nedrošajiem parādiem. 

Pārējo banku peļņu pozitīvi ietekmēja ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmēra samazināšana un attiecīgi ienākumi no uzkrājumu mazināšanas, kā arī administratīvo izdevumu optimizācija, tomēr sarūkošie šo banku biznesa apjomu ietekmē pamatdarbības ienākumi pakāpeniski samazinājās. Papildus pozitīva ietekme uz peļņu bija Luminor bankas izveidošanai, tādēļ salīdzinot 2017.gada peļņas rādītājus, jāņem vērā, ka 2017,gada peļņas rādītājos nav iekļauta Nordea bankas peļņa 9 mēnešos, t.i. līdz septembrim, kad tā tika pievienota DNB. Ja skatās uz kopējo peļņu, tās pieaugums ir ievērojami lielāks nekā 2017.gadā, jo nodokļa reformas ietekmē UIN vairs nav jāmaksā avansā, un tam attiecīgi gada laikā bija pozitīva ietekme uz kopējo peļņu, bet labāks rādītājs būtu peļņa pirms nodokļiem.

Banku kopējais aktīvu apmērs sarucis no 25,5 miljardiem eiro līdz 22,6 miljardiem eiro. Kopējais noguldījumu apjoms gada beigās sasniedza 19,2 miljardus eiro, no kuriem 13,035 miljardi eiro bija iekšzemes klientu noguldījumi, 3,9 miljardi eiro – pārējo ES valstu klienti, bet 2,29 miljardi eiro – citu valstu klienti. 

Db.lv jau rakstīja, ka FKTK ir pabeigusi 12 Latvijas banku jauno biznesa modeļu izvērtēšanu, ņemot vērā pieteiktās turpmākā biznesa stratēģijas, kā arī nākotnes risku ietekmi. FKTK padome ir apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, tāpat katrai bankai ir definēti individuāli uzraudzības pasākumi šim gadam. 

Līdz ar šo lēmumu FKTK ir slēgusi banku individuālās uzklausīšanas periodu un pabeigusi uzraudzības dialogu ar 12 Latvijas bankām par jaunajām prasībām. Latvijas banku biznesa modeļu izvērtēšana notika saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un FKTK īstenoto metodoloģiju jeb t.s. Uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process – SREP). 

Šajā procesā tiek noteikti banku darbībai nepieciešamie individuālie darbības rādītāji, kā arī, apkopojot uzraudzības procesā gūtos secinājumus, bankām tiek doti uzdevumi turpmākajam periodam, t.sk. ir paredzēta biežāka informācijas sniegšana un pārrunas par jauno biznesa modeļu ieviešanas procesu.