Guseļņikovs tviterī vēsta, ka akcijas pārdevis «investoriem no Eiropas un ASV», taču tos konkrēti nenosauc.

«Viss dzīvē kādreiz beidzas! Šonedēļ es un manas ģimenes locekļi pārdevām savas «PNB bankas» akcijas investoriem no Eiropas un ASV. Esmu pārliecināts - jaunie bankas akcionāri spēs atrast banku biznesa izaugsmes punktus Baltijā. Milzīgs paldies un vēlu turpmākus panākumus visai bankas komandai!» sacīts Guseļņikova ierakstā tviterī.

ASV un Eiropas investoru grupa pieņēmusi lēmumu pievienoties AS PNB Banka akcionāru sastāvam, iegādājoties bankas akciju kontrolpaketi. Šāds lēmums pieņemts pēc Latvijas banku sektora ekonomiskā potenciāla izvērtēšanas rezultātiem. Vienošanās paredz PNB Bankas vairākuma akcionāra Grigorija Guseļņikova akciju kontrolpaketes iegādi un bankas kapitāla palielināšanu, informē bankas komunikācijas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce, jauno akcionāru neatklājot. 

Tuvākajā laikā PNB Bankas jaunie akcionāri un bankas valde izstrādās un iesniegs Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) aktualizētu bankas biznesa attīstības stratēģiju, kas ietver plašāku produktu un pakalpojumu klāstu klientiem, mūsdienīgu banku tehnoloģiju un ilgtermiņa investīciju stratēģiju.

Pēc jauno akcionāru pārstāvju teiktā, viņi nav ieinteresēti turpināt esošās PNB Bankas tiesvedības ar Latvijas valsti, FKTK un  Eiropas Centrālo banku.

PNB Bankas Valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels komentē: «Plānojot Bankas ilgtermiņa attīstības stratēģiju, jau kādu laiku notika pārrunas ar potenciālajiem investoriem, lai atrastu labāko un piemērotāko risinājumu izmaiņām, kuras Banka uzsāka pirms diviem gadiem. Priecājos, ka mūsu vīzija par Bankas turpmāko attīstību un izvirzītajiem mērķiem bija saistoša arī ASV un Eiropas investoru grupai, kuru līdzšinējā pieredze dažādās pasaules finanšu organizācijās un bankās paplašinās mūsu redzesloku un iespējas. Mūsu mērķis ir kļūt par līdzvērtīgu un konkurētspējīgu Banku gan Latvijā, gan visā Eiropā». 

PNB Banka pēc akcionāru maiņas turpinās nodrošināt visus līdzšinējos pakalpojumus, padarot ērtāku un pieejamāku finanšu ikdienu ikvienam, neatkarīgi no klientu vecuma, statusa vai turības. Bankas klientiem visi līdzšinējie līgumi un vienošanās, kas noslēgtas ar AS PNB Banka, paliek spēkā, un arī ikdienas saskarsme ar banku turpināsies kā ierasts plašajā filiāļu tīklā visā Latvijā.

2018.gadā «PNB banka», pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar zaudējumiem 5,099 miljonu eiro apmērā, bet bankas grupas zaudējumi bija 18,403 miljonu eiro apmērā.

Starptautiskais investīciju strīdu izskatīšanas centrs (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) izskata 2017.gadā iesniegto «PNB bankas», Guseļņikova un viņa ģimenes locekļu prasību pret Latvijas valsti par «negodīgu, patvaļīgu, nepareizi motivētu un nepamatotu regulatīvu pieeju, ko attiecībā pret banku īstenojušas Latvijas iestādes». Izskanējis, ka prasībā pret Latvijas valsti ir arī apgalvots, ka «augsta ranga Latvijas amatpersona» esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku. Pēc Guseļņikova publiski paustā, prasībā minētā amatpersona ir korupcijā aizdomās turētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš gadiem ilgi esot izspiedis kukuļus no viņam piederošās kredītiestādes. Rimšēvičs Guseļņikova darbību Latvijā nodēvējis par labi izplānotu afēru.

Savukārt Valsts policija pēc Guseļņikova iesnieguma sākusi kriminālprocesu par iespējamu Rimšēviča veiktu kukuļa izspiešanu no baņķiera.

Pēc aktīvu apmēra «PNB banka» 2018.gada beigās bija septītā lielākā banka Latvijā. Guseļņikovs, kuram ir Krievijas un Lielbritānijas dubultpilsonība, bankas akciju kontrolpaketi iegādājās 2013.gadā.