To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš. Viņš atzīst, ka lēmuma pieņemšanas process ievilkās daudz ilgāk, nekā sākotnēji bija cerēts, jo dokumenti no bankas akcionāriem par pašlikvidāciju tika saņemti 5. martā, bet FKTK padome šādu risinājumu akceptēja 12. jūnijā. Šajā jautājumā svarīgākais ir iemesls, kāpēc ABLV akcionāri nonāca līdz lēmumam par pašlikvidēšanos – to izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojuma projekts, kas saka, ka banka ir drauds ASV finanšu sistēmai un tā apstiprināšanas gadījumā banka tiek izslēgta no ASV dolāru norēķinu zonas.

Ir runas par to, ka ne visi padomes locekļi atbalstījuši ABLV Bank pašlikvidāciju! 

FKTK padomes lēmums ir pieņemts – pašlikvidācija ir atļauta, tāpēc tam nav nekādas nozīmēs. Bez tam neesmu tiesīgs un nevēlos komentēt jautājumu par to, vai lemjot dalījās balsis, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija.

Kāpēc lēmuma pieņemšana par ABLV Bank pašlikvidāciju ievilkās trīs mēnešu garumā?

Lai arī Latvijā kopš 90. gadiem likvidētas ir apmēram 50 bankas, tomēr  tāda situācija, kāda bija ar ABLV Bank, ir pirmo reizi. Šai bankai, atšķirībā no citām savulaik problēmās nonākušajām kredītiestādēm, nebija finanšu grūtību (nav naudas), un nekādus tālākās darbības draudus neradīja arī klientu uzvedība (masveida naudas izņemšana). Līdz šim visas problēmās nonākušās bankas ir bijušas pakļautas piespiedu likvidācijai.

ABLV Bank gadījums savā ziņā ir unikāls, jo vērtējums bija nepieciešams ne tikai bankas finansiālajam stāvoklim, bet arī vēl vienam svarīgam aspektam – naudas atmazgāšanas – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (AML) risku pārbaudei.Protams, normatīvie akti paredz, ka FKTK lēmums pēc akcionāru iesnieguma par bankas pašlikvidāciju ir jāpieņem 30 dienu laikā, tomēr, lai varētu pieņemt lēmumu, ir vajadzīgi daudzi dokumenti, kas attiecīgi pagarina atkal termiņu, turklāt ne tikai no bankas un tās īpašniekiem, bet jāsaņem Eiropas Centrālās bankas (kura pārraudzīja AS ABLV Bank) viedoklis. Bankas akcionāriem ir tiesības pieņemt lēmumu par sev piederošā uzņēmuma likvidāciju, un, saņemot šādu iesniegumu, FKTK vispirms veica analīzi, vai šāds risinājums vispār ir iespējams, vērtējot bankas finansiālo stāvokli. Lai atbildētu uz šo jautājumu, tika izmantoti bankas dati par situāciju 2017. gada nogalē, jo  pabeigta auditoru ziņojuma, ņemot vērā ASV Finanšu ministrijas FinCen paziņojumu, nebija. Pēc tam tika veikts bankas aktīvu vērtējums pēc likvidācijas bilances principiem, kas būtībā ir sava veida nežēlīgs tests, kurš pierāda, vai bankai likvidējoties pietiks līdzekļu (aktīvu), ar ko norēķināties ar visiem kreditoriem. Šo vērtējumu veica gan FKTK, gan arī Eiropas Centrālā banka. Bez tam Eiropas Centrālā banka veica stresa testus ABLV Bank aktīviem. Gan FKTK, gan arī ECB aprēķini rādīja pozitīvu atlikumu. Tas arī bija izejas punkts FKTK lēmumam atļaut ABLV Bank īstenot pašlikvidāciju. Tikpat svarīga kā pirmā ir arī otra daļa, kas raisīja vislielāko kavēšanos ar FKTK lēmuma pieņemšanu. Proti, tie bija iemesli, kāpēc ABLV akcionāri nonāca līdz lēmumam par pašlikvidēšanos – tas ir ASV Finanšu ministrijas ziņojuma projekts, kas saka, ka banka ir drauds ASV finanšu sistēmai un tā apstiprināšanas gadījumā banka tiek izslēgta no ASV dolāru norēķinu zonas. Protams, šie procesi nav ātri, un arī pašlaik tas vēl nav noslēdzies un rezultāts nav prognozējams, kaut arī pie pašlikvidācijas risinājuma tas zaudē savu aktualitāti. Šis ASV ziņojuma projekts ir iemesls, kāpēc ABLV nonāca krīzes situācijā – savdabīgā izolācijā Eiropas tirgū. Būtībā tas bija reputācijas jautājums – reputācijas risks, kas vienmēr tiek vērtēts no uzraugu puses. Nereti baņķieri reputācijas vērtējumu ir uzsvēruši kā kaut ko gaisīgu un netveramu, taču ABLV Bank gadījumā tas materializējās sāpīgā veidā. Izolācija no Eiropas finanšu tirgiem arī pārvilka svītru bankas tālākai sekmīgai darbībai. ASV izteiktie pārmetumi bankai ir jāvērtē kā ļoti smagi. Ja tiek apgalvots, ka bankai ir tik lielas problēmas ar naudas atmazgāšanu, tātad, pirms akceptēt izmaksas klientiem – noguldītājiem, ir jābūt nodrošinātai pamatīgai kontroles sistēmai. Minēto iemeslu dēļ tiek iesaistīta auditorkompānija Ernst&Young, kura īstenos gan metodoloģijas (kā vērtēt klientus tieši no AML skatupunkta) izstrādi, gan arī pēc šīs metodikas veiks visu bankas klientu skrīningu un arī to padziļināto izpēti. Bez tam sava loma šajā procesā būs arī izmeklējošai grāmatvedības kompānijai, kura iesaistīsies to bankas klientu izpētē, par kuriem auditorkompānijai būs radušās šaubas. Ja vēl pēc šādas izpētes būs kādas šaubas par kādiem klientiem, tad tās vērtēs FKTK un, ja būs aizdomīga darījuma pazīmes, tad par tiem ziņos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas kontroles dienestam, kurš arī pieņems savu lēmumu par attiecīgās naudas iesaldēšanu vai arī izmaksu. Var sacīt, ka ABLV Bank pašlikvidācijas projektam ir divas kājas – finanšu un AML kontrole, kas jānodrošina, lai varētu saglabāt valsts prestižu un vienlaikus sniegt skaidru atbildi sabiedrotajiem, kā Latvijas puse redz šo situāciju. Bankas akcionāri un likvidatori ir paziņojuši, ka ir atvērti jebkādiem jautājumiem un pārbaudēm, tai skaitā arī no ASV.

Bet publiskā telpā bija bažas par pašlikvidācijas noraidīšanu un likvidatora – administratora – iecelšanu!

FKTK nebija juridiska pamata atteikt bankas īpašniekiem īstenot pašlikvidāciju, vienlaikus esam ieinteresēti tādā procesā, kas maksimāli saglabā bankas aktīvus.Pašlikvidācija  ir saudzīgākais likvidācijas veids, it īpaši, ņemot vērā Latvijas specifiskās piespiedu likvidācijas īpatnības ar visām peripetijām, kas neskaitāmas reizes ir aprakstītas. Vērtējot parasto likvidāciju, no ABLV bilances struktūras tas būtu vienkārši, jo ir daudz skaidras naudas un augstas kvalitātes kredītportfelis. Faktiski tā būtu sava veida vieglā nauda, kuru varētu «paņemt – atgūt» bez jebkādas piepūles, bet samaksu par to var prasīt ļoti augstu. Protams, problēmas būs arī šajā risinājumā, bet nav pamata bažām, ka pašlikvidācijas procesa nodrošināšanai apstiprinātie likvidatori ar tām nevarētu sekmīgi tikt galā. Pie jebkura procesa noguldītāju intereses ir primārās, un arī FKTK aizstāv tieši noguldītāju intereses. 

Vai šajā jautājumā bija arī kāda interese politiķiem?

Interese bija, bet tai nav bijis  ietekmes uz FKTK lēmuma pieņemšanu. Par situāciju, kāda izveidojusies, esmu informējis gan Ministru prezidentu Māri Kučinski, gan finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Tas ir loģiski, ka valdības vadītājs un valsts maka glabātāja ir informēti.

Visu rakstu Putniņš: Maksājumi ABLV kreditoriem tiks pakļauti pamatīgai izpētei lasiet pirmdienas, 18.jūnija laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.