SEB bankas peļņa augusi par 24%

Bankas
2018. gada 25. oktobris 16:56

Šā gada deviņos mēnešos SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 75,9 miljonus eiro, par 5% vairāk nekā 2017. gada 9 mēnešos, liecina bankas paziņojums.

Bankas izmaksas bija 35,5 miljoni eiro, kas ir par 1% vairāk nekā 2017. gada pirmajos 9 mēnešos; peļņa pirms uzkrājumiem sasniedza 40,4 miljonus eiro, par 9% vairāk nekā 2017. gada janvārī – septembrī; laika posmā no 1. janvāra līdz 30. septembrim izveidoti uzkrājumi 1,96 miljonu eiro apmērā, pretstatā 898 tūkstošiem pagājušā gada janvārī – septembrī. 

Bankas pamatdarbības peļņa pēc nodokļu nomaksas un uzkrājumiem 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos sasniegusi 38,6 miljonus eiro, par 24% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2018. gada 30. septembrī bija 2,53 miljardi eiro, kas par 10% pārsniedz noguldījumu apjomu 2017. gada septembra beigās.

Kopējais kredītportfelis 2018. gada septembra beigās bija 2,85 miljardi eiro, t.i. par 9% vairāk nekā 2017. gada septembra beigās. Savukārt bankas kapitāls un rezerves 2018. gada 30. septembrī bija 375,4 miljoni eiro.  SEB bankas aktīvu apjoms, noslēdzoties 2018. gada septembrim, bija 3,559 miljardi eiro. 

2018. gada deviņos mēnešos SEB banka piešķīrusi vairāk nekā 12 tūkstošus aizdevumus par kopējo summu 668 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. 530 miljoni eiro jeb 79% no piešķirtā finansējuma saņēmuši uzņēmumi. 

Privātpersonām piešķirtā finansējuma apjoms SEB bankā šī gada pirmajos deviņos mēnešos veido 138 miljonu eiro. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos SEB grupas Latvijā peļņa veido 38,6 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. 

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja uzsver, ka aktuālie Latvijas ekonomikas izaugsmes cipari priecē - IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 4,3%, bezdarbs samazinājies līdz 7,7%, inflācija mērena, eksports turpina augt. 

Vērojot jaunās valdības veidošanos, ļoti būtiski turpināt iesāktos darbus pie finanšu sektora uzraudzības darbiem, kā arī nodrošināt, lai ārvalstu partneri un organizācijas saņemtu tiem nepieciešamo informāciju par finanšu sektora uzraudzību Latvijā un mūsu valsts progresu, izmeklējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mēģinājumus, piebilst I. Tetere.