Sods bankai vai valstij?

Bankas
2020. gada 4. februāris 11:27

Skandāli saistībā ar iespējamu naudas atmazgāšanu ik pa brīdim atskan no dažādām pasaules malām. Taču lielākoties atbilstošu kontroli nenodrošinājušās bankas samaksā iespaidīgas soda naudas, retāk banku rīcības dēļ tiek sodītas arī valstis. 

Kādēļ šāda situācija izveidojusies, tiks runāts konferencē "Bankas mainīgajā pasaulē", ko rīko Tiesību zinātņu institūts sadarbībā ar Banku augstskolu, Latvijas Universitāti un žurnālu "Dienas Bizness"

Arī Igaunijā ir aizdomas par naudas atmazgāšanu saistībā ar "Danske Bank" un "Swedbank". Pārskaitīto simtiem miljardu eiro izcelsme neesot skaidra, un tie tiek uzskatīti par aizdomīgajiem pārskaitījumiem. Tajā pašā laikā nav ziņu par to, ka ziemeļu kaimiņvalsts, nevis atsevišķas vainīgās bankas, par to varētu tikt sodīta, piemēram, ar "Moneyval" uzraudzības statusu vai vēl vairāk – risku nokļūt pelēkajā sarakstā. 

Paradoksāli, ka Latvijā kā ES dalībvalstī nauda tika uzskatīta par aizdomīgu, bet citās ES dalībvalstīs – Lietuvā, Polijā, Čehijā, Austrijā – par baltu un pūkainu. Visām ES dalībvalstīm ir jāizpilda ES direktīva par AML. "Vai nav izdevīgi, ka tādējādi citas ES dalībvalstis dabū naudu, ko citādi nedabūtu?" retoriski jautā ZAB Iustus zvērināts advokāts Āris Bočs.


Visu rakstu lasiet 4. februāra žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.