Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro. 

Bankā atgādināja, ka šī mācību gada sākumā stājās spēkā jauni nosacījumi studiju un studējošā kredītu izsniegšanai ar "Altum" garantiju, kas studentu vidū raisīja ļoti lielu interesi, pārsniedzot plānotās, iepriekšējo gadu statistikā balstītās, prognozes. Dažu mēnešu laikā, kopš "Swedbank" ir sākusi kredītu ar "Altum" garantiju izsniegšanu, parakstīto līgumu skaits par 63% pārsniedz izsniegto kredītu skaitu 2019.gadā. Kopumā "Swedbank" 2020./2021.mācību gadā līdz šim ir izsniegusi 2390 studiju un studējošā kredītus, kas ir par 920 līgumiem vairāk nekā 2019.gadā. 

https://www.db.lv/zinas/fm-studiju-un-studejoso-kreditesanas-modelis-nav-ilgtspejigs-499703

"Lielais pieprasījums pēc studiju un studējošā kredītiem apliecina, ka veiktās izmaiņas likumdošanā ir bijušas veiksmīgas un veicinājušas augstākās izglītības pieejamību plašākam skaitam jauniešu. Ja līdz šim vien retais students izvēlējās studiju maksu segt, līdzekļus aizņemoties, tad šogad jau 16% no visiem imatrikulētajiem studentiem studē pateicoties valsts galvotajam studiju kredītam," sacīja "Swedbank" Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis.

Viņš arī norādīja, ka vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību ir valsts konkurētspējas un nākotnes izaugsmes pamatā, un tas ir arī viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. "Tāpēc uzskatām, ka šai valsts iniciatīvai būtu nepieciešams sekmīgs turpinājums, rodot nepieciešamo papildu finansējumu programmas turpināšanai. Diemžēl šobrīd valsts finansējuma trūkuma dēļ mums jaunu studiju kredītu līgumu noslēgšanu nākas apturēt," teica R.Rūsis.

“Šobrīd redzams, ka nepietiekamā valsts atbalsta dēļ var sabrukt vairākus gadus rūpīgi veidotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēma. Kopš 9. novembra valstī ir atkal izsludināta ārkārtējā situācija un līdz ar to var pieaugt arī bezdarba līmenis. Kad šī gada pavasarī veicām studējošo finanšu aptauju, aptuveni 10 000 studentu apsvēra iespēju pamest studijas COVID19 izraisītās krīzes dēļ. Šobrīd varam zaudēt studentiem ļoti būtisku atbalsta mehānismu. Izšķirošs būs 16. novembra koalīcijas sadarbības sanāksmes lēmums par atbalstu IZM piedāvājumam rast papildu finansējumu ministrijas iekšējos resursos, kas iepriekš saņēmis koalīcijas noraidījumu. Jāatgādina, ka vasarā, kad valdība lēma par finanšu pārdali dažādiem atbalsta pasākumiem, jau tad tika piedāvāts palielināt valsts finansējuma apmēru studējošo kreditēšanas programmai, taču tika saņemti solījumi, ka tas tiks pārdalīts, ja rudenī būs radusies nepieciešamība. Nepieciešamība ir radusies, taču koalīcijas teiktais pagaidām ir izrādījies vien tukšs solījums,” norāda Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidente Katrīna Sproģe.

Bankā informē, ka visbiežāk studiju un studējošo kredītu kā atbalstu augstākās izglītības ieguvei izvēlējušies jaunieši vecumā no 22 līdz 25 gadiem (73%), ar vidusskolas izglītību (63%). Savukārt katram ceturtajam kredītņēmējam (25%) jau bija viena vai vairākas augstākās izglītības.

No visiem izsniegtajiem kredītiem 6% studentu pieteicās gan studiju, gan studējošā kredītam, taču vairumam atbalsts bija nepieciešams tieši studiju maksas segšanai. Lielākā daļa jeb 45% no visiem izsniegtajiem studiju kredītiem bija no 5000 līdz 10 000 eiro apmērā par visu studiju periodu. Vairāk nekā trešdaļai (37%) studiju izmaksu segšanai bija nepieciešami līdz 5000 eiro, savukārt katram desmitajam - no 10 000 līdz 15 000 eiro. Neliela daļa studentu (5%) izvēlējās apgūt tādas profesijas, kuru kopējā mācību maksa pārsniedz 15 000 eiro. Kopumā vidējā summa, ko studenti šogad aizņēmās studiju izmaksu segšanai, ir 6840 eiro, savukārt kopējā izsniegto kredītu summa līdz 8.novembrim sasniegusi 16,1 miljonu eiro.

To studentu vidū, kuri izvēlējušies studiju kredītu mācību maksas segšanai, populārākie studiju virzieni ir sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (55%), veselības aprūpe un sociālā labklājība (13%), humanitārās zinātnes un māksla (9%), izglītība (8%), kā arī inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (5%).

Augstskolu topā ierindojas Latvijas Universitāte - vidējā studiju kredīta summa šīs augstskolas studentiem sasniedz 5800 eiro. Seko Rīgas Stradiņa universitāte ar 8800 eiro vidējo studiju kredīta summu, Biznesa augstskola "Turība" - 5400 eiro, kā arī Rīgas Tehniskā universitāte, kur vidējā studiju kredīta summa ir 7100 eiro.

Jaunie nosacījumi, kas stājās spēkā šogad, paredz, ka, piesakoties studiju vai studējošajam kredītam, studentiem vairs nav nepieciešams otrs galvotājs, kas uzņemtos saistības, ja kredītņēmējs nevarētu atmaksāt kredītu, - šo funkciju pilda "Altum", sniedzot garantiju. Tāpat vairs nav noteikti studiju maksas griesti, kā tas bija līdz šim - maksimālais studiju kredīts pieejams studiju maksas par visu studiju periodu apmērā. Turklāt jaunā sistēma paredz, ka kredītu saņemšanas process ir kļuvis daudz vienkāršāks un ātrāks - topošie studenti kredītam var pieteikties internetbankā.