Dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju, liecina TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošā informācija.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza, tomēr no cietuma tika izlaists šo piektdien.  

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija - dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. 

Sešos vakarā sāktā Latvijas Bankas prezidenta nopratināšana KNAB telpās ilgst garas stundas. Pusdivos naktī no sestdienas uz svētdienu atveras KNAB durvis un pa tām vairāku biroja darbinieku ielenkumā iznāk Latvijas Bankas prezidents un kopā ar viņa advokātu tiek iesēdināts KNAB busiņā un aizvests. 

Pirms trim nedēļām Nekā personīga ziņoja, ka Norvik banka ir vērsusies starptautiskajā šķīrējtiesā pret Latvijas valsti. Prasības būtība - kāda pieredzējusi un augstu stāvoša amatpersona no Norvik īpašnieka Krievijas izcelsmes Lielbritānijā dzīvojošā biznesmeņa Grigorija Guseļņikova centusies izspiest kukuli. Kas ir šī amatpersona, banka neatklāja.

Guseļņikovs apgalvo, ka kukuļu izspiešana notikusi vairākkārt -  2016. un 2017. gadā. Shēmas autors minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā. Viņa baņķierim Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus. Atteikuma gadījumā solītas represijas no Finanšu kapitāla un tirgus komisijas. 

Pieteikuma materiālos arī figurē maksātnespējas administratora Māra Sprūda vārds, kurš bijis saistīts ar skandalozo Winergy vēja parku. Šim projektam naudu savulaik aizdeva Norvik. Bet  aktīvu personu grupa centās panākt, ka kredītu bankai var neatgriezt. Tomēr vēja parku bizness nonācis bankas kontrolē un, kā minēts Norvik pieteikumā šķīrējtiesā, “administrators Sprūds palicis neapmierināts ar Winergy lietas iznākumu.” 

Saskaņā ar šīs (vārdā neminētās) amatpersonas teikto, Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guselņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļnikova lielākus kukuļus, vēstīja raidījums.

Guseļņikovs apgalvo, ka kukuļus nav maksājis ne vārdā neminētajai amatpersonai, ne starpniekiem.  Un tāpēc esot pieaugušas regulatora prasības pret banku.

Pirms trim nedēļām Nekā personīga vērsās ar jautājumiem pie Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča - vai viņš varētu būt šī vārdā neminētā ietekmīgā un pieredzējusī finanšu sektora amatpersona. Tolaik viņš rakstiskās atbildēs norādīja, ka apgalvojumi par kukuļa pieprasīšanu neatbilst patiesībai. Un nekādus papildus komentārus nesniegs, lai neietekmētu strīda izskatīšanas rezultātu.

Nekā Personīga ir neoficiāli zināms, ka Ilmārs Rimšēvičs ir vairākkārt ticies ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Viena tikšanās reize notikusi 2016.gadā. Abi kādus jautājumus pārrunājuši arī 2017.gadā īsi pirms Māra Sprūda aizturēšanas.