Abi risinājumi tiks ieviesti ar jaunām, atsevišķām Direktīvām un Eiropas Komisija paredz šo Direktīvu pieņemšanu līdz 2019. gada beigām. Šie mehānismi attiektos uz Latviju tāpat kā uz jebkuru citu ES dalībvalsti.

Jaunie nodokļu mehānismi attieksies uz, piemēram, reklāmas pārdošanu internetā, ar interneta vietņu starpniecību iegūtu lietotāju datu pārdošanu, digitālās starpniecības radītiem ieņēmumiem no interneta vietnēm, kas nodrošina lietotāju savstarpēju saziņu, piemēram, sociālajiem medijiem.

«Eiropas Komisija cenšas risināt jau vairākus gadus eksistējošu problēmu, ka nodokļi no digitālajiem pārrobežu pakalpojumiem netiek adekvāti iekasēti tajā valstī, kur tiek radīta šo pakalpojumu ekonomiskā vērtība. Eiropas Komisijas lēš, ka visas Eiropas Savienības mērogā jaunais pārejas perioda digitālo pakalpojumu nodoklis no apgrozījuma radītu ap 5 miljardu eiro ieņēmumus gadā visām Eiropas Savienības valstīm kopā. Šie ieņēmumi tad tiktu pārdalīti dalībvalstīm,» komentē Ilona Butāne, EY partnere Baltijas valstīs un EY nodokļu prakses vadītāja Latvijā.

Jaunais pārejas perioda nodoklis no apgrozījuma gan attieksies tikai uz uzņēmumiem, kuriem ir vispasaules apgrozījums vismaz 750 miljoni eiro un ieņēmumi Eiropas Savienībā vismaz 50 miljoni eiro, kas tādējādi neattieksies uz maziem jaunuzņēmumiem. Vēlāk, pēc šī pārejas perioda apgrozījuma nodokļa, Eiropas Komisija cer ieviest jaunu digitālo pakalpojumu uzņēmumu peļņas attiecināšanas mehānismu, ieviešot Būtiskas digitālās klātbūtnes koncepciju, kas noteiktu, ka uz uzņēmumu attiecas šis mehānisms, ja tam ir virs 7 miljonu eiro ieņēmumi Eiropas Savienības dalībvalstī, vai tam ir 100 tūkstoši lietotāju, kas izmanto uzņēmuma digitālos pakalpojumus vienā dalībvalstī gada laikā, vai šim uzņēmumam ir 3000 darījumu partneru līgumu gada laikā par tā digitālajiem pakalpojumiem. Šie sliekšņi ir pietiekami zemi, lai attiektos arī uz uzņēmumiem Latvijā.

«Konceptuāli Eiropas Komisija uzsver, ka līdzšinējais nodokļu regulējums neņem vērā, ka liela daļa digitālo pakalpojumu vērtības rodas no pašu lietotāju ieguldījuma, proti, interneta vietņu lietotāji nodod pakalpojuma sniedzējam datus par sevi, kas tālāk tiek izmantoti reklāmas mērķētai izvietošanai vai izmantota citiem komerciāliem nolūkiem. Šobrīd nodokļi no šādiem pakalpojumiem pārsvarā tiek iekasēti tikai interneta vietnes uzņēmuma reģistrācijas vai algoritmu izstrādes valstī, neņemot vērā, ka darījumu ekonomiskā vērtība rodas pilnīgi citā Eiropas Savienības valstī,» stāsta Ilona Butāne.

Šobrīd jaunā nodokļa mehānismi ir izstrādes stadijā, taču jau tuvākajā laikā tiks nodoti Eiropas Parlamentam konsultācijām un virzīti tālākai pieņemšanai.