Igaunijas tirgū faktiski nav pieejami kredīti ar atmaksu vienā maksājumā. LB priekšlikums rezultātā ir bez argumentācijas un bez izvērtētas ietekmes uz patēriņa kreditēšanas nozari un kredītu pieeju patērētājiem.

Šī gada jūlijā veiktais SKDS pētījums atklāj, ka Latvijā tipiskākie un patērētāju vidū pieprasītākie nebanku aizdevumi ir summās līdz 500 eiro. Tādi ir 71 % no aptaujātajiem. Katrs trešais klients jeb 32% norāda, ka aizņēmies no 201 līdz 500 eiro, 20% aizņēmušies līdz 100 eiro, bet 19% no 101 līdz 200 eiro. SKDS pētījuma rezultāti sakrīt arī ar 4finance datiem, kur vidējā aizdevuma summa ir 170 €. Savukārt Igaunijā, ko par piemēru min LB, patērētājiem tiek piedāvātas tikai lielākas summas uz garākiem termiņiem – sākot no 500 eiro un vairāk. Nemaz nerunājot par banku sektora piedāvājumu, kur aizdevumu biežāk izmantotās summas sākas no 3000 €. Turklāt Latvijā ir vienas no zemākajām procentu likmēm Eiropā.

Turklāt pētījuma rezultāti parāda, ka 68% banku klientu aizdevumu ir ņēmuši ar atmaksas termiņu, kas ir ilgāks par 12 mēnešiem, bet 18% iedzīvotāju no bankas ņēmuši kredītu ar atdošanas termiņu līdz 12 mēnešiem. Savukārt nebanku kredītņēmēju vidū biežāk izmantotais atmaksas termiņš ir līdz vienam mēnesim, ko norādīja 39% respondentu.

Pieņemot LB piedāvāto kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu 0,12% dienā, tiks praktiski likvidēta patēriņa kreditēšana Latvijā par mazajām summām, kas patērētājiem ir nepieciešamas. Tirgū paliks tikai daži lielākie spēlētāji, kas spēs pielāgoties un adaptēt produktu piedāvājumu jaunām prasībām. LB piedāvā mākslīgi radīt situāciju, kurā vienīgā iespēja būs aizņemties lielas summas uz gariem termiņiem, kredītņēmējiem palielinot kopējās izmaksas. Vienlaikus šāds lēmums iznīcinās veselīgu finanšu nozares konkurenci, Latvijā strādājošās pamatā ārvalstu komercbankas nostādot priviliģētā pozīcijā. Šādas izmaiņas atgriezīs sabiedrību pie lēniem un arhaiskiem kredītu izskatīšanas procesiem, tā vietā, lai ietu līdzi laikmetam, izmantojot mūsdienīgas tehnoloģijas.

Ņemot vērā, ka LB piedāvātā dienas procentu likme ir būtiski zemāka, nekā tirgū vidējā gan bankām, gan alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem, tad patēriņa kreditēšana būs pieejama tikai iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem. Saskaņā ar aprēķiniem ne vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem tiks piedāvāta patēriņa kreditēšana. Tādējādi tiks veicināta finansiālā atstumtība – lielai daļai sabiedrības, faktiski 175 000 iedzīvotāju, kuriem bruto darba alga nepārsniedz 500 eiro, finanšu pakalpojumi nebūs pieejami vispār.

Efektīvas un brīvas konkurences samazināšanās tirgū ilgtermiņā kaitēs patērētāju tiesībām brīvi izvēlēties un saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus. Taču gadījumos, kad ir noteikts tāds pakalpojuma cenas ierobežojums, pie kura aizdevējiem kļūst nerentabli izsniegt aizdevumus, patērētāji, nespējot iegūt finansējumu pie regulēta tirgus dalībnieka, sāks meklēt aizņemšanās iespējas pelēkajā sektorā, kur patērētāju tiesību aizsardzība neeksistē. Tas būtiski samazinās klientu iespējas saņemt kvalitatīvus pakalpojumus. Turklāt strīdu gadījumā klientam var nebūt iespējas vērsties pie valsts institūcijām pēc palīdzības.

Nav brīnums, ka Latvijas Banka arī jautājumā par kredītu pagarināšanu ir vienisprātis ar Ekonomikas ministriju, noliekot vienādojuma zīmi starp kredīta pagarināšanu un kredīta atmaksas kavēšanu. Tai pat laikā banku piedāvājumā jau vairākus gadus ir tādi finanšu instrumenti, kā overdraft un kredītlīnija, par kuru izmantošanu bankas iekasē procentus. Šie pakalpojumu pēc būtības ir identiski nebanku sektorā piedāvātajai opcijai kredītu pagarināt. Taču tendences patērētāju vidū mainās, cilvēkiem kļūstot izglītotākiem finanšu pārvaldes jomā, un vienlaicīgi ar kredīta pagarināšanu arvien biežāk tiek veikta arī daļēja kredīta pamatsummas atmaksa, tādējādi pakāpeniski dzēšot pamatsummu un līdz ar to samazinot turpmākos maksājumus.