Tādējādi šo platformu kredītu jutīgums pret ekonomiskās attīstības ciklu ir augstāks. Turklāt uz ieguldījumu platformu sabiedrībām neattiecas kapitāla prasības, kuru izpilde ekonomiskās lejupslīdes fāzē palīdzētu absorbēt zaudējumus un tādējādi ļautu platformām turpināt darbību.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju 2019. gada beigās Latvijā darbojās septiņas ieguldījumu platformas un ieguldītāju skaits tajās pārsniedza 290 tūkstošus.

Latvijas Bankas 2018. gada Finanšu stabilitātes pārskatā par ieguldījumu platformām tika minēts, ka šo platformu darbības modeļi var būt dažādi, bet Latvijā ieguldījumu platformas galvenokārt piedāvā iegādāties cedētus kredītus. Šis uzņēmējdarbības modelis no parastā kopfinansējuma platformu modeļa atšķiras ar to, ka starp ieguldītāju un aizņēmēju ir starpnieks, kas izsniedz kredītu uzņēmējam vai patērētājam.

Saskaņā ar "Brismo" apkopoto informāciju par ieguldījumu platformām Latvijas trijās lielākajās ieguldījumu platformās piesaistītais finansējums veido 15% no Eiropas ieguldījumu platformās kopš to darbības sākuma piesaistītā finansējuma. Taču, ņemot vērā, ka lielākā daļa no Latvijas ieguldījumu platformu finansētajiem kredītiem ir īstermiņa, kredītu atlikums tajās ir daudz mazāks nekā no jauna izsniegto kredītu apjoms. Jebkurā gadījumā pašu sabiedrību publiskotā informācija liecina, ka Latvijā reģistrētās ieguldījumu platformas kļuvušas par starptautiski nozīmīgu finanšu tirgus dalībnieku, konkurējot Eiropas mērogā. Pieejamā informācija liecina, ka samērā neliela daļa šajās platformās veikto ieguldījumu un šo platformu ieguldītāju nāk no Latvijas tirgus.

Tiesa gan, eksperti atzīst, ka ieguldītāji var arī nebūt pilnībā informēti par visiem ieguldījumu platformas (t.sk. sabiedrības, kurai pieder platforma) un ar ieguldījumiem saistītajiem riskiem, jo pati platforma nepārbauda klienta finanšu pratību un šis finanšu pakalpojuma veids pašlaik nav licencēts.

Kā būtiski šā sektora riski netiek izslēgti arī NILLTPF, krāpniecības, iekšējo procedūru, pārvaldības riski, kiberrisks un citi riski. Visas septiņas ieguldījumu platformas bija izteikušas vēlmi iegūt licenci (primāri – ieguldījumu brokera licenci, bet dažas – arī maksājumu iestādes licenci, lai varētu attīstīt platformas darbību citos virzienos), norāda eksperti.