Lielākā daļa nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumu 2019. gada nogalē vai 2020. gada sākumā izbeigs savu darbību Latvijā, tas nozīmē, ka iedzīvotājiem vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi, prognozē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija. 

Šādas izmaiņas gaidāmas, jo 2019. gada vidū stāsies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem nebanku kredītiem noteikts procentu likmes ierobežojums, kas būtiski zemāks par izmaksām, kas saistītas ar kredīta izsniegšanu un apkalpošanu.

«Priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi pieņēma izmaiņas regulējumā, kas negatīvi ietekmēs finanšu pakalpojumu pieejamību Latvijā. Mēs redzam, ka bankas lielākoties aizdod kredītus, kas lielāki par 500 eiro, savukārt mazu summu aizdevumus līdz šim izsniedza nebanku kredītdevēji. Stājoties spēkā izmaiņām, ar jūliju Latvijā vairs nebūs pieejami īstermiņa aizdevumi,» skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācija prognozē, ka jūlijā nebanku kredītdevēji vairs no jauna neizsniegs īstermiņa aizdevumus. Nozares uzņēmumi vēl pāris mēnešus apkalpos tos aizdevumus, kas izsniegti pirms grozījumu stāšanās spēkā.

«Ar jaunajām izmaiņām nozares regulējumā no tirgus pilnībā tiks izslēgti mazie uzņēmumi, tādējādi vēl vairāk mazinot konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. Prognozēju, ka lielākie tirgus dalībnieki, kuriem ir atbilstoši resursi, konkurēs ar komercbankām segmentā, kur kredītu summas ir lielākas un atmaksas termiņi garāki,» izmaiņu ietekmi uz finanšu pakalpojumu tirgu skaidro asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Ņemot vērā, ka pieņemtās izmaiņas ir antikonstitucionālas, nozares uzņēmumi sniegs pieteikumu Satversmes tiesā, lūdzot izvērtēt pieņemto izmaiņu tiesiskumu un samērīgumu.

Jau iepriekš ziņots, ka 2019. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem patēriņa kredītiem noteikts kredīta kopējo izmaksu ierobežojums 0,07% dienā. Tas nozīmē, ka turpmāk izsniedzot 100 eiro aizdevumu uz 30 dienām, maksimāli nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi varēs piemērot 2,1 eiro. Šāds cenas ierobežojums nesedz ne kapitāla izmaksas, ne klientu maksātspējas vērtēšanas procesa izmaksas, ne izziņu saņemšanu no valsts datu bāzēm, kā arī citas saistītās izmaksas.