Priekšvēlēšanu populisma rezultātā pieņemot lēmumus, aizvadītajā nedēļā Saeimā tika apstiprināti grozījumi PTAL, kas paredz drastiskus ierobežojumus patēriņa kreditēšanas jomai. Nozarē strādājošie uzņēmumi atzīst – ja pārējos grozījumus vēl kaut cik var ieviest, tad likmes ierobežojums līdz 0,07% dienā pieliek punktu nozares tālākai attīstībai un daudzu uzņēmumu darbībai. Arī Ekonomikas ministrija (EM) pauž viedokli, ka šis likmes ierobežojums ir pārlieku liels. Ņemot vērā, ka grozījumi atbalstīti Saeimas galīgajā lasījumā, izšķirošais vārds vēl ir Valsts prezidentam, kurš var vai nu tos izsludināt, vai arī atgriezt otrreizējai izskatīšanai, uz ko cer nebanku nozarē strādājošie uzņēmumi.

Likmes tika ierobežotas jau pirms pāris gadiem, kad stājās spēkā esošais regulējums, nosakot, ka par neatbilstošām nosaka kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz 14.kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas jeb kopumā aptuveni 180% gadā. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas. Nupat atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām. Tāpat jaunā likumprojekta redakcija paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas, kas šobrīd ir 215 eiro.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Ierobežojumi, kas tapuši politiķu savtīgos priekšvēlēšanu aģitācijas nolūkos, būs liels trieciens ne vien finanšu nozarei un tajā strādājošiem uzņēmumiem, bet arī Latvijas sabiedrībai,» lēmumu komentē Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha. «Kamēr seku apjoms šobrīd vēl tiek vērtēts, mēs paredzam, ka lielākajai daļai tirgus dalībnieku īstermiņa kredītu izsniegšana kļūs neiespējama brīdī, kad jaunie grozījumi stāsies spēkā,» atzīst arī 4finance Latvia izpilddirektors Gvido Endlers. Pēc viņa domām, šis normatīvais regulējums liegtu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju drošas un regulētas iespējas aizņemties, vienlaikus veicinot nelegālu aizņemšanos. Citas attīstītās Eiropas valstis savos centienos regulēt šos jautājumus veic izpēti un meklē pareizo balansu starp spēcīgu patērētāju aizsardzību un piemērotu, regulētu pakalpojuma izvēles iespēju tiem, kam tā nepieciešama, stāsta 4finance izpilddirektors.

Tādējādi Saeimas deputātu lēmums pieņemt PTAL grozījumus šādā redakcijā ir līdzvērtīgs apzinātai savas tautas vajadzību ignorēšanai un cilvēku pagrūšanai nelegālu un spekulatīvu naudas darījumu virzienā, salīdzina L.Treiliha. Uzņēmumu pārstāvji prognozē, ka šo lēmumu rezultātā vairāk nekā puse iedzīvotāju, kuriem nelielie kredīti atsevišķās dzīves situācijās ir nepieciešami, vairs tos nevarēs saņemt, viņiem tiks atņemta iespēja aizņemties nelielas naudas summas uz īsiem termiņiem, jo pie tik ārkārtīgi zemām procentu likmēm uzņēmēji vairs nespēs piedāvāt šāda veida pakalpojumus. Rezultātā patērētājam nāksies aizņemties lielākas summas, kas viņam nemaz nav nepieciešamas. G. Endlers paredz, ka likums pašreizējā formā atstās cilvēkus bez lielām izvēles iespējām – nākotnē būs iespējams aizņemties vien pelēkajā sektorā vai būt gataviem uzņemties liekus izdevumus par lielākām aizņemtām summām, jo īpaši, ņemot vērā, ka tradicionālās bankas izvairās izsniegt īstermiņa aizdevumus, kas mazāki par 500 eiro. Izmaiņu rezultātā aizdevēji būs spiesti piemērot savu darbību, pakalpojumus un pārskatīt pakalpojumu portfeli Latvijas tirgū. Mazākiem spēlētājiem tas var nozīmēt pilnīgu darbības izbeigšanu, nožēlu pauž G. Endlers. Viņam piekrīt arī L. Treiliha, kura paredz, ka kopumā situācija finanšu tirgū pasliktināsies, jo mazāki uzņēmumi, kuri piedāvā tikai īstermiņa aizdevumus, var piedzīvot bankrotu, tādējādi samazināsies veselīga konkurence. Taču, pēc viņas domām, nav viennozīmīgas atbildes arī par lielāku uzņēmumu nākotni. «Prognozēju, ka daudzi pārveidos savus pakalpojumus atbilstoši jaunajam regulējumam, pārprofilējoties uz lielāka apmēra kredītu izsniegšanu ar garākiem atmaksas termiņiem. Tomēr nav arī izslēgts, ka lielo nebanku uzņēmumu vidū būs tādi, kuri pārskatīs, vai vispār ir jēga turpināt darbību Latvijā. 

Visu rakstu Priekšvēlēšanu kļūdu vēl var labot lasiet ceturtdienas, 11.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.