«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Seima šodien galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz ātro kredītu likmju ierobežošanu.

Pašlaik spēkā esošais regulējums par neatbilstošām nosaka kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,55% dienā no kredīta summas no pirmās līdz septītajai kredīta izmantošanas dienai, 0,25% dienā - no astotās līdz 14.kredīta dienai un 0,2% - no 15.kredīta dienas jeb kopumā aptuveni 180% gadā. Līgumos, kas paredz kredīta atmaksu pēc pieprasījuma vai kredīta izmantošanas termiņu virs 30 dienām, par prasībām neatbilstošām uzskata izmaksas, kas pārsniedz 0,25% dienā no kredīta summas.

Otrajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07% dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Otrajā lasījumā atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50% no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro.

Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešajam lasījumam vienojās noteikt, ka par godīga darījuma praksei neatbilstošām procenta likmēm uzskata tās, kuras kredīta izsniegšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa eiro kredītiem rezidentu mājsaimniecībā. Latvijas Banka reizi pusgadā varētu izvērtēt sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi un to publiskot. Iepriekšējā komisijās sēdē deputāti tika informēti, ka šī brīža situācijā šis priekšlikums paredzētu kredīta kopējās izmaksas 0,13% dienā jeb aptuveni 60% gadā.

Iepriekš Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijā, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja trešajam lasījumam, norādīja, ka jaunais regulējums par patēriņa kreditēšanu vissāpīgāk ietekmēs reģionu iedzīvotājus, kuriem ir ierobežota pieeja finanšu pakalpojumu saņemšanai tuvu dzīvesvietai, kā arī plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā dos negatīvu fiskālo efektu, ieņēmumiem nākamā gada valsts budžetā samazinoties par 6-8 miljoniem eiro.

LASI VĒL:

Redakcijas komentārs: Eksāmenjautājumi ātro kredītu lietā
Uzņēmēju organizācija aicina atlikt balsojumu par nebanku nozari
Jaunais nebanku sektora regulējums var kaitēt aizņēmējiem
LTRK: patēriņa kredītu reklāmas aizliegums būtiski ietekmēs reklāmas nozari