Budžeta izstrādes laikā pieņemto patērētāju kreditēšanas nodeva būtu jāattiecina ne tikai uz nebanku kreditēšanas nozari, bet gan uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem.
Tā uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), norādot, ka noteiktais apmērs būtiski pārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkcijas veikšanai. Priekšlikums par jaunu nodevas metodoloģiju nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
«Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība būtiski palielināja valsts nodevu apmēru nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, plānojot ik gadu papildus iekasēt trīs miljonus eiro. Jau iepriekš noteiktā nodeva pārsniedza izmaksas, ko veido nozares uzraudzība. Līdz ar to izmaiņu mērķis ir tikai un vienīgi papildu ieņēmumi valsts budžetā, tāpēc šīs izmaksas solidāri ir jāattiecina uz visiem tirgus dalībniekiem, kas izsniedz kredītus patērētājiem,» rosina LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.
Asociācijas ieskatā budžeta izstrādes laikā no jauna pieņemtās valsts nodevas vēl vairāk mazinās konkurenci starp finanšu tirgus dalībniekiem Latvijā. Šobrīd jau Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN) ir noteikta konkurētspēju mazinoša norma pret nebanku kreditēšanas uzņēmumiem, jo bankas NILLTPFN noteikto prasību izpildei var bez maksas saņemt informāciju no valsts uzturētajiem reģistriem, taču patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem par identisku informāciju ir jāmaksā.
Vērtējot uzņēmējdarbības vidi Baltijas valstīs, budžeta izstrādes laikā pieņemtais regulējums Latviju padara mazāk konkurētspējīgu, salīdzinot ar kaimiņu valstīm. Lietuvā valsts nodeva par licences izsniegšanu ir 149 eiro, savukārt Igaunijā – 1000 eiro. Ikgadējā valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību Lietuvā ir noteikta 0,0125% no ikgadējās vidējās izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas, bet Igaunijā – 0,01% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas.
Analizējot kaimiņvalsts praksi, LAFPA rosina noteikt šādu formulu nodevas aprēķināšanai Latvijā: mājsaimniecību kreditēšanas portfelis gada sākumā plus mājsaimniecību kreditēšanas portfelis gada beigās, dalīts ar divi, reizināts ar 0,05%.
Jau ziņots, ka ikgadējā valsts nodeva par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību valsts budžeta izstrādes laikā tika paaugstināta teju 4 reizes, nosakot to 55 tūkstošu eiro apmērā, savukārt jauniem tirgus dalībniekiem licences maksa ir paaugstināta 3,5 reizes, un būs 250 tūkstoši eiro.
