Viņš atzīmēja, ka EK jau pagājušā gada maijā iesniedza priekšlikumu par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2021.-2027. gadam, kur bija priekšlikumi arī par Kohēzijas politiku.

«Protams, jāsaprot arī Breksita konteksts, kas nozīmē, ka kopējais pieejamais līdzekļu apjoms Eiropas Savienības budžetā samazinās, jo viena no lielākajām neto maksātāju valstīm, kas ir Lielbritānija, aiziet no Eiropas Savienības. Līdz ar to faktiski Eiropas Komisijas priekšlikums bija to risināt divos veidos: viens – palielināt dalībvalstu iemaksas, palielināt Eiropas Savienības budžeta apjomu pret Eiropas Savienības kopējo nacionālo ienākumu – no 1,03% pašreizēja periodā uz 1,11% no dalībvalstis KNI nākošajā periodā un daļēji samazināt esošās budžeta programmas, kas sevī ietver arī Kohēziju un lauksaimniecību,» uzsvēra V.Dombrovskis.

Jāpiebilst, ka, minot skaitli 4,8 miljardi eiro, V.Dombrovskis atzina, ka, rēķinot inflācijas ietekmi, tas nozīmē zināmo reālo finansējuma samazinājumu, bet lauksaimniecības sektors Baltijas valstīs, neskatoties uz tam Eiropas budžeta paredzēto samazinājumu, kļūs par izņēmumu, jo EK piedāvā turpināt tiešmaksājumu izlīdzināšanu ES vidējam līmenim.

Kohēzijas fonds (KF) ir viens no ES reģionālās politikas finanšu instrumentiem, kura mērķis ir izlīdzināt valstu starpā pastāvošās ekonomiskās un sociālās atšķirības. Fonds izveidots, lai finansētu liela mēroga infrastruktūras attīstības projektus vides aizsardzības un transporta jomā. Savukārt ERAF kopā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF), Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) ir viens no pieciem ES strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF).