Jāveicina investīcijas un eksporta pieaugums

Tuvāko gadu laikā Latvijas ekonomika, visdrīzāk, turpinās vienmērīgu izaugsmi, un bažīgi piesaukto 2020.gadu, kad noslēdzas Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, līdz ar to arī fondu finansējums, nevajadzētu uztvert kā melnu svītru valsts tautsaimniecības attīstībai – izaugsmi var gaidīt arī pēc tam. Protams, nākotnes perspektīvas ietekmēs arī ārējie faktori, kurus dažkārt nav iespējams prognozēt.

Pēdējos gados iekšzemes kopprodukts Latvijā piedzīvo kāpumu un tautsaimniecība attīstās, taču ik pa laikam tiek uzsvērts, ka jādomā par 2020.gadu, kad beigsies fondu finansējums, kad daudzi var attapties pie sasistas siles bez naudas. Ekonomisti skaidro, ka izaugsmi veicina vairāku faktoru kopums, tādēļ nebūtu pārmērīgi jāsatraucas par fondu naudas izbeigšanos – jā, tas varētu ietekmēt izaugsmi, taču recesijas risks, visdrīzāk, nepastāv. Tiesa gan, paralēli vajadzētu gatavoties šim periodam, investējot jaunu iekārtu iegādē, uzkrājumu veidošanā, kā arī veicot citus pasākumus. Latvijas Bankas (LB) ekonomiste Līva Zorgenfreija uzsver, ka pērn izaugsme bija straujāka, nekā pēdējos gados pierasts redzēt, un to veicināja gan iekšējie, gan ārējie faktori, arī Eiropā pagājušajā gadā beidzot sākās straujāka ekonomiskā izaugsme, kas palīdzēja mūsmāju preču un pakalpojumu eksportētājiem kāpināt apjomus. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis gan piebilst: lai arī eksports pērn turpināja augt, temps bija salīdzinoši viduvējs, kas norāda, ka nepieciešamība stiprināt konkurētspēju ir ļoti augsta. Pieaugums sagaidāms arī šogad, bet tas, kā šobrīd esošo situāciju pratīs izmantot uzņēmēji, arī demonstrēs panākumus ilgtermiņā.

!Jā, 2020.gadā var sākties krīze. Tā var sākties arī 2019., 2021. vai 2025.gadā.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, ieskicējot vīziju par ekonomikas attīstību, norāda, ka recesijas risks ekonomikā vienmēr ir lielāks par nulli, turklāt nereti gadījies tā, ka recesija jau sākusies brīdī, kad ekonomistu prognozēs tās iestāšanās varbūtība vērtēta zemu. «Saskaņā ar visjaunākajiem vērtējumiem, iepriekšējā recesija, kuras kulminācija bija tā saucamā dižķibele, Latvijā sākās 2007.gada 4. ceturksnī, kad vēl valdīja eiforisks noskaņojums, straujš algu kāpums un patēriņa bums. Spēcīgs algu kāpums turpinājās pat vēl sekojošā gada pirmajā pusē,» atgādina eksperts. «Jā, 2020.gadā var sākties krīze. Tā var sākties arī 2019., 2021. vai 2025.gadā. Taču nav absolūti nekādu iemeslu gaidīt krīzi tieši 2020.gadā tāpēc, ka tad it kā beigsies ES fondi. Šīs bažas atklāj ļoti biezu un no daudzām kārtām sastāvošu nezināšanas slāni,» piebilst viņš un min vairākus piemērus.

Visu rakstu Dzīve pēc ES fondiem nebeigsies, kā arī Turpina īstenot un nozaru pārstāvju viedokļus lasi ceturtdienas, 22. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.