Otrdien,
5. decembrī, Ministru kabinetā izskatīts Finanšu ministrijas
sagatavotais noteikumu projekts par Eiropas Ekonomikas zonas
instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā.
Atbilstoši
saprašanās memorandiem EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta
ietvaros kopumā būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro
apmērā, kas, rēķinot par abiem instrumentiem kopā, ir par 29,15
miljoniem eiro jeb 40 procentiem vairāk nekā iepriekšējā
periodā. Oficiālā memorandu parakstīšana norisināsies 14.
decembrī.
Investīciju
plānošanā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas
finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās
investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības
stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī
plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā
ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība,
īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas
un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.
Ievērojot
iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras
piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir
iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība,
zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības
mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība,
uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas
dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ un Norvēģijas
finanšu instrumentu periodā finansējums būs pieejams arī NVO
atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un
pienācīga darba veicināšanai.
Latvijā
jaunajā periodā atbalsts tiks sniegts šādu programmu ietvaros:
-
Pētniecība
un izglītība (14,5 miljoni eiro);
-
Reģionu
attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība (10
miljoni eiro);
-
Starptautiskā
policijas sadarbība un noziedzības apkarošana (15 miljoni eiro);
-
Pilsoniska
sabiedrība (8,5 miljoni eiro);
-
Uzņēmējdarbības
attīstība, inovācijas un MVU (12,5 miljoni eiro);
-
Klimata
pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide (14 miljoni
eiro);
-
Korekcijas
dienesti (13 miljoni eiro);
-
Divpusējās
sadarbības fonds (2,442 miljoni eiro);
-
Sociālais
dialogs – pienācīgs darbs (0,5 miljoni eiro).
Pēc
saprašanās memorandu parakstīšanas atbildīgajām nozaru
ministrijām, sadarbojoties ar nozaru partneriem un donorvalstu
programmu partneriem, 6 mēnešu laikā jāizstrādā programmu
koncepcijas – saturiskie dokumenti, uz kuru pamata donorvalstis
nākamo 6 mēnešu laikā izstrādās attiecīgās programmas līgumu,
kas tiks divpusēji parakstīts starp Latvijas un donorvalstu
pārstāvjiem, formāli uzsākot programmu ieviešanas posmu.
Paralēli
programmu izstrādei tiks sagatavots EEZ un Norvēģijas finanšu
instrumentu vadības likums un nacionālie normatīvie akti, ko
paredzēts apstiprināt 2018. gada vasarā, savukārt projektu reālā
ieviešana tiek plānota 2019. gadā.
Jau
ziņots, ka 2009.–2014. gada periodā Latvijā tika īstenotas 8
programmas ar teju 350 projektiem par kopējo pieejamo finanšu
instrumentu finansējumu – 67,5 miljoni eiro.
EEZ
un Norvēģijas finanšu instrumentu finansējums, ko nodrošina
Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildu ārvalstu
finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt
ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī
stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.