9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Savienība nodrošina mieru un augstāko dzīves kvalitāti pasaulē

EK 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam daudzgadu budžetam. Par to jau satraukušies lauksaimnieki. Vai varat ieskicēt, kādas pārmaiņas Latvijai sola jaunais priekšlikums? Vai lauksaimniekiem ir pamats satraukumam? Daudzi sašutuši, ka finanšu ministre piekritusi maksāt lielākas iemaksas ES budžetā.

Eiropas Komisijas piedāvātais jaunais ES daudzgadu budžeta projekts atspoguļo šodienas politisko realitāti. Bez tradicionālajām prioritātēm klāt nākušas jaunas – migrācija, cīņa ar terorismu, drošības apdraudējumi. Šīs prioritātes prasa līdzekļus, bet liela neto maksātāja – Lielbritānija – ir ceļā uz izstāšanos no ES. Tāpēc gluži pragmatiski radusies nepieciešamība ES budžetu modernizēt un padarīt efektīvāku. Nācis klāt priekšlikums par veidu, kā daļēji kompensēt Lielbritānijas izstāšanās rezultātā zaudētos ieņēmumus – tie ir jauni nodokļi par vides piesārņojumu, plastikāta atkritumiem un naudas emisiju. Latvija ir paudusi apņēmību palielināt savas iemaksas ES budžetā, un tas ir apsveicami, jo tā ir atbildīga un solidāra rīcība. Budžeta projekts ir labas ziņas Latvijas lauksaimniekiem, jo, saskaņā ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana teikto, EK priekšlikumā Baltijas zemniekiem paredzēts tiešmaksājumu pieaugums par vidēji 13%, kamēr 16 citām valstīm, ieskaitot, piemēram, Bulgāriju, maksājumi samazināsies par vidēji 4%. Baltijas zemnieki būs ieguvēji no šīs līdzekļu pārdales.

Vai pēc 2020. gada tiešām iestāsies apokalipse un Latvijai ES fondu nauda būtiski samazināsies?

Noteikti nē. Es varu tikai brīnīties par šādiem mītiem un to izplatīšanu. Nav tā, ka Eiropa vairs nevēlas kohēziju un naudas tai vairs nebūs. Protams, pēc Lielbritānijas, kas ir viena no lielākajām donorvalstīm, aiziešanas ES budžetā būs robs, taču tas nenozīmē, ka vairs nebūs ES budžeta. Struktūrfondi nevar nebūt, cita lieta, ka var mainīties fondu piešķiršanas nosacījumi.

Tajā pašā laikā, piemēram, Satiksmes ministrija visu laiku uzsver, ka pēc 2020. gada ES finansējuma ceļiem vairs nebūs.

Tas ir atkarīgs no Latvijas valdības, kas lems, kādiem mērķiem ES nauda izlietojama. Taču tāda EK uzstādījuma, ka jaunā budžeta nauda nevar tikt izmantota ceļiem, noteikti nav. EK dalībvalstīm dos aploksni, kas paredzēta sociālai un ekonomiskai kohēzijai, arī transporta tīkliem, un tas, kam konkrēti šī nauda aizies, jau ir Latvijas valdības izšķiršanās.

Vai varam teikt, ka nākamā perioda aploksne Latvijai būs mazāka?

Pašlaik neviens nezina, cik liela tā būs. Tas atkarīgs no tā, vai visas dalībvalstis būs gatavas palielināt iemaksas budžetā. Latvija tam ir gatava, kas ir saprotams, jo mēs esam saņēmēja valsts un, pat iemaksājot vairāk, pretī dabūsim daudz vairāk – šobrīd uz vienu ES budžetā iemaksāto eiro Latvija pretī saņem aptuveni četrus.

Vai piekrītat, ka Latvijas ekonomika ir pārāk atkarīga no ES struktūrfondiem?

Nē, tā nav tiesa. Eiropas līdzekļi nenoliedzami palīdz ekonomikai attīstīties, taču mums ir pašiem savs budžets, savas kredītiestādes, privātie investori. No Eiropas ieplūst papildus investīcijas, un tas ir labi, taču nevar teikt, ka bez fondiem ekonomikas attīstība apstātos.


Visu interviju ES struktūrfondi būs arī pēc 2020. gada lasiet 9. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.