Latvijai pieejamais Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums nākamajā plānošanas periodā paliks līdzvērtīgs – aptuveni 4,3 miljardi eiro, intervijā DB norāda Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis. Viņš atklāj, ka esošā plānošanas perioda ieviešanā šobrīd aģentūrā rit ļoti intensīvs darbs – pamazām noslēdzas projektu iesniegumu atlases, kā arī notiek arvien aktīvāka naudas līdzekļu izmaksāšana klientiem jeb ES fondu projektu īstenotājiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness: 

Vai šogad projektu īstenošanā atklāti kādi būtiski pārkāpumi, piemēram, ES fondu nepamatota izmantošana?

Kopumā jāteic, ka lielākā daļa no neatbilstoši veiktajiem izdevumiem tomēr ir par iepirkumiem. Noslēgt publisko iepirkumu ir vesela māksla, taču ar to ir jārēķinās, visas normas jāievēro, jo tā ir publiskā nauda. Mēs diezgan skrupulozi skatāmies uz dokumentāciju un katru nedēļu lemjam arī par dažādiem gadījumiem, tostarp pārkāpumiem un arī soda piemērošanu. Gadījumos, kad redzam, ka pārkāpumi nebūtu ietekmējuši konkrēto rezultātu, finansiālu sankciju nav. Taču, ja iepirkumā ir pieļauti būtiski pārkāpumi un ir apšaubāms ES līdzfinansējuma godprātīgs izmantojums, konstatējumam ir arī sekas finanšu korekcijas veidā. Kopumā pārkāpumu ir salīdzinoši ļoti maz – aptuveni 0,23% no noslēgto līgumu summas. Bez mums arī revīzijas iestāde rūpīgi pārrauga dokumentāciju, un mēs darām visu iespējamo, lai preventīvi novērstu kļūdas, piemēram, veicam iepirkumu pirmspārbaudes, sniedzot konsultācijas klientiem, skaidrojot programmu nosacījumus. Šāda prakse būtiski samazina finansiālās sekas gan klientam, gan valstij. Jāatzīst, ka ir atsevišķi projekti, kuros neatbilstības ir fiksētas, bet labā ziņa ir tāda, ka šobrīd mums nav nevienas tiesvedības par naudas atgūšanu. Protams, ir bijuši gadījumi, kad, balstoties uz CFLA pieprasījumu, finansējuma saņēmējs ir bijis spiests veikt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu, taču šie jautājumi atrisināti bez tiesas palīdzības. Jau sākotnēji, ja redzam, ka dokumentos pie maksājuma pieprasījuma ir kaut kādas problēmas, neizmaksājam visu finansējumu, bet to ieturam. Arī tas palīdz izvairīties no nepatīkamām situācijām, ietaupot gan laiku, gan naudu. Jāsaka, ka 95% gadījumu klienti tomēr ir godprātīgi un cenšas būt profesionāli.

Kā kopumā vērtējat šo plānošanas periodu – kas ir izdarīts un ko līdz 2020. gadam vēl vajadzētu paspēt?

Manuprāt, esam uzņēmuši labu tempu un mums ir izdevies nodibināt labas attiecības gan ar ministrijām, gan ar klientiem. Ne visās ES valstīs visu nozaru ministriju programmu uzraudzību organizē viena servisa iestāde. Tas aģentūrai bija liels izaicinājums, jo klientu un projektu loks ir ļoti dažāds. Lai gan joprojām meklējam vienotu pieeju, domāju, ka tas, ka esam iemācījušies strādāt ar dažādiem klientiem, ir labā lieta. Runājot par nākotni, – par vairākiem lielajiem projektiem vēl nepieciešams lemt valstiskā līmenī, pieņemot politiskus lēmumus. Skatīsimies, kas notiks un kā šie projekti varēs attīstīties. Ir arī daudzi mazie projekti, kurus tuvāko gadu laikā plānots īstenot, un es ceru, ka tas tiks veiksmīgi izdarīts. Ir jāatceras, ka ilgtermiņa tautsaimniecības efekts veidojas ļoti pakāpeniski.

Kāds būs Latvijai pieejamais ES fondu finansējums pēc 2020. gada?

Kopējais finansējums principā paliks līdzvērtīgs. Ja skatāmies uz fondu kop- apjomu, pašlaik Eiropas Komisijas prognoze ir 4,3 miljardi eiro. Līdzfinansējuma atbalsta intensitāte gan varētu būt mazāka, tas nozīmē, ka Eiropa dos mazāk naudas un vairāk būs jāiegulda pašiem. Varētu arī būt specifiskāki noteikumi attiecībā uz sasniedzamajiem mērķiem. Redzam, ka Eiropas Komisija nākotnes ieguldījumiem prasīs detalizētāku pamatojumu. Principā kopējā tendence ir tāda, ka nauda būs, taču būs nepieciešams rūpīgāks pamatojums, lai šo naudu iegūtu. Visticamāk, kopējais grantu līmenis samazināsies. Uz uzņēmējiem tiešā veidā varētu būt attiecināms fakts, ka Eiropas Komisija arvien vairāk uzstās uz projektu finansēšanu aizdevumu formā. Tas nozīmē, ka klientam būs vairāk jāriskē ar savu pašnodrošinājumu. Tā ir tendence, kas bija aktuāla jau šī perioda plānošanā, taču nākamajā periodā tā būs vēl izteiktāka. Domāju, ka nākotnes izaicinājumu ir gana daudz, taču uzskatu, ka mēs esam gatavi nākamajam plānošanas periodam, – uzdevumi ir zināmi, tagad tikai jāstrādā.

Visa intervija Finansējuma apjoms nemainīsies lasāma 3. janvāra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.