Lielākā daļa lauksaimnieku paliks bez Eiropas Savienības fondu finansējuma investīcijām

Pagājušā gada 7. decembrī noslēdzās izsludinātā investīciju projektu pieteikumu iesniegšanas kārta Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.–2020. gada pasākumam Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās, bet jau tagad ir skaidrs, ka lielākajai daļai lauksaimnieku ar plānotajām investīcijām saimniecības attīstībai būs jāpaciešas vēl kādu gadu, nav arī zināms, uz kādiem nosacījumiem tas būs pieejams.

Šajā publiskajā investīciju kārtā tika izsludināts finansējums 70 miljonu eiro apmērā, bet projektus iesniedza par kopējo summu 152,6 miljoni eiro. Katrā no apgrozījuma kategorijām (saimniecības ar apgrozījumu līdz 70 000 eiro un saimniecības ar apgrozījumu virs 70 000 eiro) ir finansējuma iztrūkums – vairāk nekā 50%, kas nozīmē, ka lielākā daļa lauksaimnieku paliek bez atbalsta plānotajām investīcijām.

Kā DB uzzināja sarunā ar lauksaimniekiem un nozares ekspertiem, lielo interesi par izsludināto kārtu izraisīja gan kuluāros, gan arī pašiem lauksaimniekiem pieejamā informācija, ka izsludinātā kārta ir pēdējā līdz 2020. gadam, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) atbildīgo ierēdņu netālredzīgā rīcība un šajā kārtā pieejamās augstās atbalsta intensitātes. Izrādās, ka atsevišķi atbalsta pretendenti varēja saņemt līdz pat 90% līdzfinansējuma, kas nozīmē, ka pašam jāiegulda tikai 10%. 

z/s Valmeri īpašnieks Juris Lavenieks domā, ka nākotnē pilnīgi noteikti būtu jāizvairās no pārmērīgi lielām atbalsta intensitātēm, kā tas bija šoreiz, pretējā gadījumā situācija nav pret visiem atbalsta pretendentiem godīga un lielākā daļa lauksaimnieku, tai skaitā vidējie, paliek bez atbalsta un investīcijām laukos. Tāpat būtu jādomā, ko darīt ar tiem atbalsta pretendentiem, kuri maina tehniku ik pēc pieciem gadiem, kā finansējumu avotu izmantojot ES fondus.

Visu rakstu Pusei naudas nepietiek lasiet ceturtdienas, 1. februāra, laikrakstā Dienas Bizness!