Lielais ES maks uzlikts galdā

ES nauda
2018. gada 14. maijs 08:54

Latvija var zaudēt nākamajā periodā vismaz 164 milj. eiro lauksaimniecībai un 309 milj. eiro kohēzijas politikai

Pēc Eiropas Komisijas pirmā piedāvājuma jaunajam ES daudzgadu budžetam kļuvis skaidrs, ka naudas būs mazāk visiem. Nosauktais samazinājums – vidēji 5% lauksaimniecībai un līdz 7% kohēzijai – vēl nav viens pret vienu attiecināms uz Latvijas gaidītajām summām, taču aptuvenam priekšstatam, piemērojot šo koeficientu, iznāk, ka Latvijas lauksaimniecība zaudēs vairāk nekā 164 miljonus eiro, savukārt kohēzijas politika – pat 309 miljonus salīdzinājumā ar pašreizējo periodu.

Eiropas fondi ir būtisks dzinējspēks Latvijas attīstībā – tie palīdzējuši radīt darbavietas, būvēt ceļus, attīstīt visdažādākās nozares. Lauksaimnieki pērk traktorus, rūpnieki – konveijerus, būvnieki viņiem ceļ ražotnes un villas. Ja naudas mazāk, progress kļūst lēnāks. Sarunas par budžetu gan ir tikai pašā sākuma stadijā, un, kā atgādina Eiropas Komisijas pārstāvis Kaspars Kreics, līdzīgos apstākļos pirms septiņiem gadiem Latvija sarunās spēja papildināt savu aploksni par 700 miljoniem. Tagad gan apstākļi krietni spiedīgāki Lielbritānijas izstāšanās dēļ un vairums valstu cīnās par mazāku samazinājumu, nevis pieaugumu.

##No vienas kabatas otrā

Latvijas valdības pozīcija sarunu sākumā ir aizdomīgi optimistiska – vairāk naudas lauksaimniecībai, bet kohēzija esošajā līmenī. Par to, ka Latvijas lauksaimniekiem ir apsolīts pakāpeniski palielināt tiešmaksājumus, pietuvinot zemes īpašnieku ienākumus ES vidējiem rādītājiem, Briselē nav aizmirsts. Taču tur ir kāds būtisks āķis. Vidējais pieaugums plānots 4,7%. Taču pagaidām nekur nav pateikts, no kādiem resursiem šis dāsnums tiks apmaksāts, un ar lielu ticamību var prognozēt, ka pieaugums tiks veidots uz otras lauksaimniecības programmas rēķina. Bažas par to pauž biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Tad nauda tiktu pārlikta no vienas kabatas otrā, bet reāli nekāds palielinājums neveidotos. Eiropas ieguldījumam lauksaimniecībā ir trīs daļas. Viena ir tiešmaksājumi – nauda, kas tiek uzdāvināta proporcionāli piederošajam lauksaimniecības zemes daudzumam. Otra daļa ir Lauku attīstības programma. Te nauda tiek sadalīta daudz radošāk – biznesa attīstībai, vides aizsardzībai, lauku ceļu būvei, ražotāju grupu atbalstam u.c. Sadalījums – aptuveni puse uz pusi. Un vēl nenozīmīga summa tiek atmesta zivsaimniecības programmai, no kuras līdz šim maksāts, piemēram, par kuģu sagriešanu. Tieši Lauku attīstības programmas līdzekļi ir tā nezināmā pozīcija, par ko dalībvalstu premjeri vienojas klātienē pēdējā brīdī. Burtiski – pēdējā naktī pie budžeta akceptēšanas. Tā var izrādīties summa, ar ko kādai valstij piemēram, tiek kompensēts platībmaksājumu samazinājums vai, gluži otrādi, paņemts nost, «jo jums taču tiek vairāk platībmaksājumos». Tā izšķirošā nakts pagaidām vēl gana tālu, taču signāli kuluāros neesot labi. No ES Lauku attīstības programmas lielā budžeta varētu būt jānoņem pat 12%. Latvijas gadījumā tie būtu 180 miljoni, un formāls platībmaksājumu pieaugums to nekādi nespētu kompensēt. «Katrā ziņā tur ies ļoti skarbi. Nāksies cīnīties par katru procentu,» prognozē lauksaimnieku lobiste Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Un tikpat skarbi ies, cīnoties par Kohēzijas fonda naudu, ja par to vispār kāds tā pa īstam cīnīsies.

Visu rakstu Lielais ES maks uzlikts galdā lasiet 14. maija laikrakstā Dienas Bizness.