Krājējiem bieži piedāvātais aktīvu izvietojums vairs var nestrādāt

Investoram ļoti svarīgi ir izlemt par savu ieguldījumu sadali jeb - kādu daļu naudas pludināt riskanto akciju un kādu – drošo obligāciju virzienā. Bieži vien ierasts, ka tradicionāls ieguldījumu portfelis krājējiem tiek veidots no aptuveni 60% akcijām un 40% obligācijām.

Pamatā nav kāda ļoti pārliecinoša veida, kā pasargāt investīcijas no cenu svārstībām. Tiek spriests, ka šāds diversificēts 60/40 portfelis daudzmaz der visiem laika apstākļiem. Tas vienmēr nenodrošinās to pašu labāko atdevi, bet tas var mīkstināt sitienu lejupslīdes brīžos. Proti, laikam ejot, tā rezultāti būs spēcīgi. Savukārt, ja ieguldījumi izteikti pozicionēti straujas izaugsmes ekonomikai, tad samērā labi guvumi gaidāmi, ja investoram par šo izaugsmi ir bijusi taisnība. Tiesa gan, dārgi nākas samaksāt, ja tā tomēr nav. Tāpat, ja konstanti tiek gaidīta recesija un portfelis ir pārlieku konservatīvs, tad investors riskē negūt pietiekamu peļņu no akciju izaugsmes, ja lejupslīde tomēr spītīgi neatnāk.

Ik pa laikam gan kāds norāda, ka pieņēmumi par 60/40 vai 70/30 portfeli (akcijas/obligācijas) ir novecojuši un šajā ziņā būtu nepieciešamas izmaiņas. Tā nupat Bank of America Merrill Lynch galvenais investīciju stratēģis Maikls Hartnets izteicies, ka ir vērts apšaubīt tik lielas obligāciju daļas jēgu šādos sabalansētos portfeļos.

Viņš paudis uzskatu, ka šāds 60/40 portfelis labi strādājis līdz šim, bet tas nestrādās nākotnē. Galvenokārt tas esot saistīts ar to, ka drošo obligāciju ienesīgums ir rekordzems – pasaulē ar negatīvu ienesīgumu tiek tirgots parāds jau gandrīz 17 triljonu ASV dolāru vērtībā. Negatīvs ienesīgums sevišķi izplatīts ir Eiropā un Japānā, kur tas ir vērojams pat ļoti gara termiņa parādam. Iespējams, var pat teikt, ka «drošība kļuvusi tik dārga, ka to jau var uzskatīt par riskantu». Viņš vērš uzmanību uz pēdējā laika straujajām cenu izmaiņām obligāciju tirgū, kas ir pretēji tam, kādēļ portfeļos vispār atrodas šādi vērtspapīri (tiem vajadzētu būt balstam, kas nodrošina kopējā portfeļa stabilitāti) un tam, ka šie vērtspapīri vairs īsti nenodrošina diversifikācijas iespēju. Līdz ar šādu situāciju sagaidāmā riska un atdeves attiecība obligācijām neesot pievilcīga.


Visu rakstu lasiet 17. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.