ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.
Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.
Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».
Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.
Volstrītas indeksi samazinājās arī tāpēc, ka bailes par pieprasījuma krišanos tehnoloģiju sektorā izplatījās uz visu tirgu.
«Boeing» akcijas cena saruka par 2,1%, turpinot kristies pēc laikraksta «Wall Street Journal» ziņas, ka uzņēmums esot noklusējis informāciju par lidojuma kontroles ierīci, kas bija iesaistīta liktenīgā aviokatastrofā.
Baltā nama pārstāvis otrdien apstiprināja, ka ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins apspriedīs abu valstu tirdzniecības attiecības G20 samita ietvaros šomēnes.
«Tirgu nomāc vairākas problēmas: jautājumi par globālo ekonomikas izaugsmi, Ķīnas-ASV tirdzniecības sarunas, un arī ASV dolāra stiprums,» konstatēja Quincy Krosby of «Prudential Financial» analītiķe Kvinsija Krosbija.
Viņa sacīja, ka investorus padara nervozus iespējamība, ka procentlikmju celšanas turpināsies un Federālā rezervju sistēma (FRS) to atkal varētu izdarīt decembrī, jo viņi bažījas, ka tas vājinātu patēriņa pieprasījumu.
«Cilvēki skatās uz mājokļu tirgu, uz automašīnu noietu, un saka, ka ekonomika nevar tikt ar to galā,» teica Krosbija.
Valūtas tirgū eiro atkopās no 17 mēnešu zemākā kursa – 1,1216 ASV dolāriem par eiro, kas bija pieredzēts nedēļas sākumā.
Lielbritānijas ziņojums par algu pieauguma atjaunošanos veicināja mārciņas kursa palielināšanos pret ASV dolāru.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kāpa, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien kritās par 4,24 dolāriem līdz 55,69 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 4,65 dolāriem līdz 65,47 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien kritās par 0,4% līdz 25 286,49 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par 0,2% līdz 2722,18 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» nemainījās un bija 7200,87 punkti.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7053,76 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 1,3% līdz 11 472,22 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,9% līdz 5101,85 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien pieauga no 1,1218 līdz 1,1287 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru kāpa no 1,2848 līdz 1,2964 dolāriem par mārciņu, bet dolāra vērtība attiecībā pret jenu samazinājās no 113,85 līdz 113,82 jenām par dolāru.
