Paredzēts, ka konflikta "deeskalācija" notiks vairākās fāzēs - vispirms oficiāli panākts pamiers, kur pēc tam jau var domāt par kādu tarifu samazināšanu un tad - jaunu ilgāka termiņa tirdzniecības līgumu.

Formāli jaunā vienošanās noslēgta it kā starp diviem vienlīdzīgiem spēlētājiem. Patiesībā gan Ķīna (tās ekonomikas izaugsme nupat sabremzējusies līdz pašai lēnīgākajai 30 gados) izskatās ir tā, kas demonstrējusi gatavību ASV piekāpties gandrīz visās ar tirdzniecību saistītajās jomās - šī valsts piekrita palielināt ASV produktu iegādi par 200 miljardiem dolāriem, vairāk pavērt savu tirgu ārvalstu investīcijām un pastiprināt intelektuālā īpašuma un komercnoslēpumu aizsardzību.

Jāteic, ka Ķīnas solījums - pirkt ASV preces un pakalpojumus papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā - izraisījis visai plašu rezonansi Eiropā. Var vien spekulēt, ka nu Ķīna tā vietā, lai iegādātos kādas vecā kontinenta preces, pirks ASV produkciju.

Uz tiesu?

Tādējādi zināmu traci cēlis arī Eiropas Savienības Tirdzniecības komisārs Fils Hogans. Viņš norādījis, ka šāda sākotnējā ASV un Ķīnas vienošanās, iespējams, pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) noteikumus un šo lietu nāksies risināt tiesā. "Mēs neesam analizējuši šī dokumenta detaļas, bet mēs to izdarīsim. Mēs neesam priecīgi, ka "lietas" ir jānes uz WTO - mēs negribam radīt tādu iespaidu. Bet mums ir jāaizsargā pašiem savas ekonomikas intereses," spriedusi Eiropas tirdzniecības galva.

Šāds Eiropas satraukums pamato spekulācijas, ka jebkādam ASV un Ķīnas tirdzniecības spriedzes atslābumam un soļiem jauna ilgtermiņa līguma virzienā būs liela ietekme uz pārējo pasauli.Pēdējo nedēļu laikā laikā pamatīgas ASV un Eiropas domstarpības jau tā ir radījusi Francijas digitālā nodeva ASV tehnoloģiju grandiem. 

ASV prezidents draudējis, ka ar 100% tarifu var tikt aplikts Francijas imports uz ASV 2,4 miljardu ASV dolāru vērtībā. ASV noteikusi, ka Francijas 3% nodeva tehnoloģiju uzņēmumiem (galvenokārt runa ir par Google, Apple un Amazon.com) ir diskriminējoša. ASV jau kādu laiku virmo ideja par nepieciešamību zem tarifiem nolikt Eiropas auto industriju. Uz kādiem jauniem ASV tarifiem boksera cienīgu atbildi solījusies sniegt arī Eiropa. Par to liecina kaut vai tā paša Fila Hogans izteikumi.

Nu uzmanība Eiropai

Katrā ziņā tuvākie mēneši solās būt interesanti. Tramps nu pārskatījis ASV tirdzniecības noteikumus ar Ķīnu, Japānu un pārējām Ziemeļamerikas valstīm. Nu galvenā uzmanība varētu tikt koncentrēta uz Briseli. ASV pagaidām noteikusi tarifus Eiropas Savienības tēraudam un alumīnijam. Tāpat pagājušā gada oktobrī ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). Eiropas Savienībai (ES) šāds sods tika noteikts kā adekvāts saistībā ar tās nelegālo finansiālo palīdzību lidaparātu ražotājam Airbus (Eiropa gan strādā pie līdzīgas atbildes par ASV subsīdijām Boeing).

ASV un Eiropas domstarpības ieskicē arī citi jautājumi. Pēdējā laikā notikumu centrā bijusi Irāna, un ASV nostāja pret šo valsti un tās režīmu izskatās ļoti stingra. Daži politikas vērotāji sprieduši, ka Trampa režīms var mēģināt izmatot tarifu sviras, lai piespiestu Eiropu saistībā ar Irānu vairāk vai mazāk pildīt ASV vēlamo kursu. 

Nesen arī NATO vadītājs Jenss Stoltenbergs ziņojis, ka esot maza iespējamība, ka Tuvajos Austrumos tika palielināta militārā klātbūtne. 

Tas ir pilnīgi pretēji tam, par ko runājusi ASV. Veidojas labs fons, lai būtiski sarežģītos NATO un tās pārliecinoši varenāka biedra - ASV - attiecības.Jāpiebilst, ka kontinentālajai Eiropai priekšā arī smagas sarunas par tirdzniecības nosacījumiem ar Apvienoto Karalisti.