Nasdaq Baltijas akciju tirgos iekļauto uzņēmumu vērtspapīru cenas aizvadītajā gadā piedzīvojušas smagu kritumu, tam sasniedzot pat vairākus desmitus procentu, taču šogad varētu atgūties, un vairākas kompānijas investorus varētu iepriecināt ar dividendēm, norāda tirgus eksperti.

Baltijas biržu investori ar savu ieguldījumu rezultātiem aizvadītajā gadā diez vai ir apmierināti, jo lielākā daļa Oficiālajā sarakstā kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņu ir sarkanajā teritorijā, turklāt ne viens vien uzņēmums zaudējis vērtību vairāku desmitu procentu apmērā. Kritumu izraisīja globālais negatīvais fons, taču savu artavu deva arī atsevišķu uzņēmumu darbības negatīvie līkloči. Šajā gadā pagaidām strauja cenu izaugsme netiek prognozēta, ņemot vērā, ka pasaules tirgos pastāv vairāki būtiski faktori, kas var ietekmēt starptautisko vērtspapīru cenu, un tas ietekmēs arī vietējo investoru noskaņojumu. 

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ar pasaules tautsaimniecības nākotnes izaugsmi saistītā nenoteiktība un akciju pārdošanas vilnis pasaules vadošajās biržās atspoguļojas arī Latvijas biržā, jo ar iekšējiem faktoriem nav izskaidrojams straujais akciju cenu kritums, komentēja Latvijas Bankas eksperti, uzsverot, ka pērn gada otrajā pusē vairāki lielie uzņēmumi (piemēram, AS Latvijas Gāze, AS Olainfarm) ziņoja par apgrozījuma samazināšanos, tomēr joprojām bija vērojams peļņas pieaugums. Lielākais akciju apgrozījums pērnā gada otrajā pusē bija AS Madara Cosmetics, vienam akcionāram pārdodot savas akcijas citam investoram, savukārt šā uzņēmuma akciju cena pieauga par 4%. Nākamais lielākais akciju apgrozījums bija farmācijas uzņēmumiem (AS Olainfarm un AS Grindeks).

Tiesa gan, investoru uzmanība šajā gadā vairāk varētu būt vērsta uz kompānijām, kas maksā dividendes. Kā ierasts, aktīvākie investori ir Nasdaq Tallinn biržā, veidojot lauvas tiesu no kopējā Baltijas apgrozījuma, savukārt Nasdaq Riga tirdzniecības apgrozījums aizvien starp Baltijas biržām ir viszemākais. Tomēr visas biržas pēdējo gadu laikā piedzīvojušas arī uzņēmumu aiziešanu, tādējādi mazinot jau tā ierobežotās investoru ieguldījumu iespējas. Nasdaq Tallinn vadītājs Kārels Ots uzsver, ka 99% Igaunijas kompāniju ir maza vai vidēja izmēra un to tirgus kapitalizācija ir zemāka par 100 miljoniem eiro, drīzāk tuvojoties 50 miljoniem eiro, savukārt daudzas lielas kapitalizācijas kompānijas ir pārpirkuši ārvalstu uzņēmumi, un tas ietekmējis arī biržas darbību pēdējo gadu laikā, tām aizejot no biržas. Tāpat viņš uzsver, ka vēlētos redzēt vairāk valsts uzņēmumu biržā, kas veicinātu aktīvāku investoru plūsmu.
DB jau vairākkārt rakstījis, ka arī Nasdaq Riga regulāri uzsvērusi valsts uzņēmumu nozīmi Latvijas investīciju kultūras attīstībā, taču pagaidām jaunas tendences nav vērojamas un lielo uzņēmumu skaits biržā sarūk, tiem aizejot prom.

Kaut arī nākotnes perspektīvas ir neskaidras, uzņēmumi, kas kotē savas akcijas biržās, Baltijā arī turpmāk piedāvās investīciju iespējas, taču varētu vēlēties plašāku uzņēmumu klāstu, uzskata eksperti. Tomēr šī brīža zemie novērtējumi nozīmē, ka pastāv potenciāls cenas pieaugumam nākotnē. «2019. gads Baltijas biržā nodrošinās lielisku iespēju biržas investoriem gan lēti nopirkt, gan dārgi pārdot vietējo emitentu akcijas vai otrādi,» uzskata INVL Pensiju fondi vadītājs Andrejs Martinovs. Visticamāk, svārstīgums mūsu tirgū saglabāsies un pat ar lielu varbūtību pieaugs. Lielākie uzņēmumi prognozē tālāku attīstību, un, audzējot peļņu, pastāv iespēja arī investoriem saņemt savu daļu dividendēs.

Visu rakstu Dividenžu gaidās lasiet piektdienas, 11.janvāra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.