Pasaules biržu indeksi pirmdien pieauga pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma atlikt muitas tarifu noteikšanu visam Meksikas preču importam, jo Meksika piekrita papildu pasākumu veikšanai pret nelegālo imigrāciju.

Volstrītā turpinājās pagājušās nedēļas kāpums, un sevišķi strauji pieauga banku un tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas.

Akciju cenas kāpa arī Eiropas un Āzijas biržās, ASV dolāra vērtība nedaudz pieauga, bet naftas cenas kritās.

«Ātrais darījums par robežas drošību ar Meksiku bija labvēlīgs riska aktīviem, un globālā mērogā īpaši pieauga akciju cenas,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Tramps piektdienas vakarā paziņoja par pirmdien gaidāmās tarifu noteikšanas atlikšanu. Saskaņā ar vienošanos Meksika piekrita uzņemt atpakaļ ASV ieceļojušos migrantus no Gvatemalas, Hondurasas un Salvadoras, kamēr ASV izskata viņu patvēruma pieprasījumus.

Tramps tomēr paziņoja, ka tarifu plāns tiktu atkal apsvērts, ja šīs vienošanās izpilde no Meksikas puses būtu neapmierinoša.

Tramps atsaucās uz slepeniem punktiem šīs vienošanās tekstā, kas jāapstiprina Meksikas Kongresam. «Ja kāda iemesla dēļ šī apstiprināšana nenotiks, Tarifi tiks atjaunoti!» Tramps pirmdien paziņoja tviterī.

Novērotāji pauda satraukumu par neskaidro situāciju, atzīmējot, ka nav nekāda skaidra kritērija vienošanās apmierinošai izpildei.

«Domājams, ka saspīlējums starp ASV un Meksiku pastiprināsies, kad uzņems apgriezienus ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa,» brīdināja «Eurasia Group» savā piezīmē.

«Skaidrības trūkums par to, kā šis jautājums tika atrisināts un ko šis atrisinājums ietver, ir signāls, ka Baltā nama kritēriji panākumiem te ir vairāk politiski, nekā saturiski,» teikts «Eurasia Group» piezīmē. «Tas atstāj atvērtu iespēju, ka Tramps varētu atkal draudēt ar tarifiem Meksikai pirms nākamā gada vēlēšanām.»

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga, reaģējot uz Trampa lēmumu par tarifu atlikšanu, jo šie tarifi radītu vislielāko risku ne tikai Meksikai, bet arī ASV ekonomikai vai uzņēmumu peļņai, sacīja «BK Asset Management» analītiķe Keitija Liena.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās pēc bažām, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības karš palēninās globālās ekonomikas izaugsmi, un pēc neskaidrības par lielāko naftas ieguvēju vienošanos ierobežot ieguves apjomus.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,73 dolāriem līdz 53,26 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 1,00 dolāru līdz 62,29 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien pieauga par 0,3% līdz 26 062,68 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,5% līdz 2886,73 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 1,1% līdz 7823,17 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par 0,6% līdz 7375,54 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 nemainījās, jo Vācijā bija brīvdiena, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,3% līdz 5382,50 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1334 līdz 1,1316 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2737 līdz 1,2686 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 108,19 līdz 108,49 jenām par dolāru.