Galvenā banka, kas tajā bija iesaistīta, bija Ūkio bankas, kas darbojās Lietuvā, sacījis Brauders intervijā Lietuvas biznesa laikrakstam Verslo žinios.

Viņš teicis, ka daļa šīs naudas pārskaitīta arī caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli.

Brauders piebildis, ka joprojām vācot informāciju par to, kā Lietuvas bankas bijušas iesaistītas Krievijas netīrās naudas atmazgāšanā.

Ūkio bankas piederēja Lietuvas uzņēmējam Vladimiram Romanovam, kuram Lietuvā ir izvirzītas kriminālapsūdzības un kurš tagad slēpjas Krievijā. Finanšu problēmās nonākušās Ūkio bankas darbība tika apturēta 2014.gada februārī.

Komentējot Braudera izteikumus, Ūkio bankas bankrota administrators Gintars Adomonis teica ziņu aģentūrai BNS, ka nerezidentu veikto operāciju uzraudzība Ukio bankas bijusi organizēta pienācīgi, un bez sīkākas informācijas viņam esot grūti sniegt konkrētu atbildi.

Kā ziņots, Norvēģijas biznesa laikraksts Dagens Narinsliv, atsaucoties uz Braudera teikto, vēstīja, ka Norvēģijas banka DNB caur kontiem Igaunijā un Lietuvā palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas 533 000 ASV dolāru apmērā.

Brauders 2016.gadā nosūtījis sūdzību Norvēģijas Ekonomisko noziegumu institūcijai un tikās ar šīs institūcijas pārstāvjiem pagājušajā gadā, norādīja laikraksts.

Dagens Naringsliv raksta, ka šo naudu pārskaitījušas astoņas Norvēģijā reģistrētas kompānijas.

Norvēģijas Ekonomisko noziegumu institūcijas izmeklētājs Svens Arilds Damslora laikrakstam pavēstījis, ka varasiestādes veikušas izmeklēšanu saistībā ar darījumiem laika periodā no 2007.gada līdz 2010.gadam un nolēmušas, ka turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama .

Arī DNB norādījusi, ka šie darījumi aizdomas nav radījuši.

Kā ziņots, Brauders iesniedzis vairākas sūdzības varasiestādēm Igaunijā un Dānijā saistībā ar vērienīgu naudas atmazgāšanu caur Dānijas bankas Danske Bank Igaunijas filiāli. Brauders arī izteica pārliecību, ka caur Danske Bank Igaunijas filiāli atmazgātā nauda ir saistīta ar viņa bijušā darbinieka Sergeja Magņitska lietu.