Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Būtībā tiek lēsts, ka K. Lagarde varētu vairāk vai mazāk turpināt M. Dragi uzņemto kursu.

QE nr. 2

«Kāda konservatīvāka ECB prezidenta kandidāta nominācija tirgiem būtu radījusi nozīmīgu risku. Tomēr Lagarde, ja vērtē viņas nostāju, varētu piekopt pat mīkstāku monetāro politiku nekā M. Dragi. Viņa aizstāvējusi gan kvantitatīvo mīkstināšanu, gan ekonomiku sildošāku fiskālo politiku, gan ciešāk integrētu Eiropu,» spriež M&G Investments eksperti. Pārsvarā eksperti teic, ka notiekošais nozīmē, ka Dragi kungam tuvāko mēnešu laikā arī būs daudz vieglāk izziņot kādus būtiskus ekonomikas sildīšanas pasākumus. «Lagarde vienmēr atbalstījusi ECB nestandarta politiku. Viņa turklāt varētu būt tā, kas īsteno kvantitatīvo mīkstināšanu Nr. 2,» savukārt teic finanšu uzņēmuma Pictet Wealth Management pārstāvji.

Visu rakstu lasiet 5. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.