Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Milzīga šādu tēriņu sadaļa ir, piemēram, Francijai un Somijai (gandrīz ceturtā daļa no IKP). Tālāk nāk tēriņi veselībai - 7% apmērā no IKP (jeb 15% no kopējiem tēriņiem), vispārējie sabiedriskie pakalpojumi - 6% no IKP (jeb 12,9% no kopējiem tēriņiem), izglītības nodrošināšana - 4,6% no IKP (9,9% no kopējiem tēriņiem) un ekonomiskās un komerciālās lietas (economic affairs) - 4,4% apmērā no IKP.

Mazāku daļu no IKP ES jau aizņem tēriņi sabiedrības kārtībai no drošībai (1,7% no IKP), aizsardzībai (1,2% no IKP), kultūrai, reliģijai un atpūtas jomai (1,1% no IKP), vides aizsardzībai (0,8% no IKP) un mājokļiem un sabiedriskajām ērtībām (0,6% no IKP).

Protams, tā ir vien vidējā temperatūra okeāna, un konkrētāki dati pieejami arī par Latviju. Tie rāda, ka mūsu valsts, ja vērtē atsevišķu būtiskāko šādu tēriņu sadaļu attiecību pret IKP, izdevumi ir krietni mazāki nekā Eiropā ierasts (tiesa gan, ir arī sadaļas, kur tie ir lielāki).

Piemēram, sociālajai aizsardzībai Latvija 2018. gadā atvēlējusi 11,6% no IKP. Savukārt izglītībai un ekonomiskajām lietām velīti attiecīgi 5,8% un 5,4% no IKP. Vispārējiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un veselībai atvēlēti vien 4% no IKP (katrai šai iedaļai).

Liekāku īpatsvaru (nekā vidēji) naudas atveltām sabiedriskajai kārtībai no drošībai (2,2% no IKP) un aizsardzībai (2,1% no IKP). Jāteic, ka aizsardzības tēriņu ziņā vispār 2018. gādā bijām ES līdere - Latvijā šai jomai reģionā atvēlēts visvairāk, ja salīdzina ar IKP.

Tuvumā Latvijai šajā mērījumā atrodas vien Grieķija un Igaunija ar tēriņiem aizsardzībai 2% apmērā no to IKP. Savukārt, piemēram, Vācija aizsardzībai atvēlējusi vien 1,1% no sava IKP.

Kultūrai, reliģijai un atpūtas jomai esam tērējuši. 1,6% no IKP, mājokļiem un sabiedriskajām ērtībām - 1,1% no IKP un vides aizsardzībai - 0,6% no IKP.

Vairāk informācijas par šiem datiem var iegūt paša Eurostat interneta vietnē.