Ja par atskaites punktu ņem 2009. gada martu, kad virkne akciju tirgus indeksu atzīmējās pie zemākajiem līmeņiem, pēc iepriekšējā straujā ekonomika izaugsmes cikla, tad virkne akciju tirgus indeksu kopš tā laika pakāpušies trīsciparu procentos mērāmos apjomos. Piemēram, Dow Jones indeksam kopš 2009. gada marta ir 280% kāpums, Vācijas akciju tirgus indekss pakāpies par 250%, bet tik ļoti pēdējā laikā mīlētie tehnoloģiju uzņēmumi Nasdaq indeksu pacēluši par 510%. 

Šādi satriecoši rezultāti bija iespējami lielā mērā pateicoties centrālo banku politikai, kuras, lai balstītu ekonomikas izaugsmi, sākumā ķērās pie straujas procentu likmju pazemināšanas, bet vēlāk tirgū ienāca ar netradicionāliem pasākumiem, palielinot tirgum pieejamo naudas daudzumu caur obligāciju pirkšanas programmām. 

Ja kādam varētu šķist, ka pēc iepriekšējās krīzes, kura sākās 2007. gada augustā ar ASV augsta riska hipotekāro kredītu tirgus problēmām, tirgū notikusi strauja parādu atmaksa, gan tieši, gan netieši, norakstot zaudējumos, tad patiesībā globālais valdību parāds deviņu gadu laikā ir divkāršojies un aptuveni ceturto daļu šī parāda šobrīd finansē centrālās bankas (kā līderi ECB, Japānas CB un ASV FRS). Bet tirgū ir jūtams pārmaiņu vējš. 

ASV FRS jau kopš 2014. gada papildus naudu tirgū neiepludina un kopš 2015. gada nogales ir ķērusies pie dolāra procentu likmju paaugstināšanas, kā rezultātā ASV dolāra bāzes procentu likme sasniegusi 2% atzīmi. Dolāra procentu likmju kāpums un turpmākā likmju kāpuma prognozes bija viens no iemesliem, kādēļ februārī bija vērojama nervozitāte akciju tirgū. Šogad sagaidāms arī ASV FRS aktīvu apjoma samazinājums, kas samazināt tirgū pieejamo dolāru daudzumu. 

Tikmēr ECB līdz šī gada beigām turpinās savu aktīvu palielināšanu, uz gada beigām nedaudz samazinot tempu un solot pārtraukt pirkt aktīvus tikai nākamajā gadā. ECB jūnija sapulcē arī apsolīja eiro bāzes procentu likmes turēt pašreizējos līmeņos ilgāk par gadu. Te arī izpaužas divu virzienu pasaule – ASV FRS piebremzē, bet ECB vēl turpina gāzēt. Kādēļ centrālo banku politika un vērtspapīri mums vispār ir svarīgi? Vērtspapīru tirgus jautājumi ir svarīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju 6% no bruto algas katru mēnesi aiziet otrajā pensiju līmenī, ko investē vērtspapīros. Kā centrālo banku politika ietekmēs vērtspapīru tirgu, to rādīs laiks, bet šobrīd bez centrālajām bankām svarīgi ir arī notikumi uz politiskās skatuves. Tieši ASV prezidenta Trampa izraisītie tirdzniecības tarifu “kari”, pēdējā laikā vērtspapīru tirgum liek nervozēt. Un šo nervozēšanu pastiprina fakts, ka bijuši 9 izaugsmes gadi bez nopietnas cenu korekcijas