Lai veicinātu investīciju piesaisti un sekmētu augstas pievienotās vērtības projektu attīstību, Ekonomikas ministrija (EM) rosina pilnveidot "zaļā koridora" regulējumu, liecina tiesību aktu portālā iesniegtie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos.

MK noteikumu "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" grozījums paredz ierobežot kvalifikācijas kritērijus, lai panāktu, ka "zaļā koridora" priekšrocībām kvalificējas komersanti, kas sniedz vislielāko pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Izmaiņu rezultātā kopējais komersantu skaits, kas kvalificētos, samazinātos no 536 uz 259.

Plānots mainīt, ka "zaļā koridora" atbalstam varēs kvalificēties uzņēmumi ar vismaz desmit miljonu eiro eksporta apgrozījumu, līdzšinējo piecu miljonu vietā, kā arī svītrot nosacījumu par pēdējo divu gadu investīcijām, lai prioritārās priekšrocības saglabātu tikai ekonomiski nozīmīgākie uzņēmumi.

Tāpat paredzēts automātiski iekļaut "zaļajā koridorā" Eiropas Savienības līmenī atzītos stratēģiskos projektus, kas īstenoti saskaņā ar regulām par kritiski svarīgo izejvielu nodrošināšanu un neto nulles emisiju tehnoloģiju attīstību.

Grozījumi paredz, ka Valsts ieņēmumu dienesta "N" un "J" reitingi vairs netiks vērtēti kā viens no kritērijiem, lemjot par atbalstu uzņēmumiem.

Vienlaikus plānots pilnveidot arī informācijas pieejamību valsts platformā "business.gov.lv", kur līdzās uzņēmumu nosaukumiem būs redzami kvalifikācijas kritēriji un plānotie projekti, tādējādi atvieglojot pakalpojumu sniedzēju darbu un uzlabojot pārskatāmību. Turpmāk uzņēmumiem, kas vēlas izmantot prioritāro apkalpošanu, pašiem būs jānorāda šī vēlme.

Grozījumi paredz, ka iestādes reizi gadā līdz 1. februārim sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) pārskatu par sniegtajiem prioritārajiem pakalpojumiem, savukārt LIAA apkopos datus, izvērtēs rezultātus un sagatavos priekšlikumus sistēmas uzlabošanai. No līdzšinējā regulējuma plānots svītrot prasību LIAA vērtēt uzņēmumu finanšu rādītājus.

Ārvalstu darbaspēka piesaistes procesa paātrināšanai plānots samazināt dokumentu izskatīšanas termiņus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, nozares ministrijās un Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Tāpat, lai nodrošinātu vienotu "zaļā koridora" regulējuma piemērošanu, plānots papildināt MK noteikumus, iekļaujot tajos atsauci uz Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma normām, kas attiecas uz vēja elektrostaciju būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma procesu.

Noteikumu grozījumos plānots ieviest kārtību komersantu izslēgšanai no "zaļā koridora" saraksta, ja tie vairs neatbilst jaunajiem kritērijiem.

EM iesniegusi "Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem" noteikumu grozījumu, jo pēc to stāšanās spēkā un piemērošanas praksē tika novērotas dažādas nepilnības. Līdz ar to radusies nepieciešamība šīs nepilnības novērst, kā arī veikt jaunus papildinājumus, lai nodrošinātu atsevišķu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu noteikto pienākumu izpildi.