Rezultātā decembra pelēcīgie paredzējumi, kurus iespaidoja 2018. gada beigu daļas riska aktīvu izpārdošana, atstāti pamatīgos putekļos. Līdz jūlijam ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir palēkusies gandrīz par 18%. Tāpat aptuveni par 13% augusi eirozonas lielo uzņēmumu akciju vērtība. Kopumā MSCI attīstīto valstu akciju vērtība pirmajā pusgadā pieaugusi gandrīz par 15% un vispasaules akciju – par 14,3%. Tas ir viens no labākajiem akciju sniegumiem janvāra–jūnija periodā 40 gadu laikā.

Cena kāpusi arī daudz kam citam – pirmajā pusgadā gandrīz par ceturto daļu dārgāka kļuvusi nafta. Par 10% cena palēkusies zeltam, un ASV 10 gadu termiņa obligācijām tā pieaugusi aptuveni par 7,5%, liecina Thomson Reuters apkopotā informācija. Pat Ķīnas akciju cena, neskatoties uz visu pasaules protekcionisma drāmu, palielinājusies par piekto daļu. Interesanti, ka Eiropā akciju izaugsmes līderu vidū pēc ilgāka pārtraukuma varēja redzēt Grieķiju. Atēnu biržas kopējā akciju indeksa vērtība kopš gada sākuma palēkusies par 41%. Acīmredzami tirgus dalībnieki labi vērtē Grieķijas attīstību pēc šīs valsts finanšu kraha ar vairākiem starptautiskā aizdevuma pieņemšanas saasinājuma cēlieniem. Kāds veiksminieks šogad lielu naudu varējis nopelnīt, ja būtu ieguldījis Grieķijas aizdevēju vērtspapīros. Piemēram, valsts lielākā aizdevēja Piraeus Bank akcijas cena uzlidojusi augšā par 250% un Attica Bank – par 343%.

Dāsni guvumi bija vērojami ļoti daudziem ar biržas starpniecību tirgotajiem aktīviem. Turklāt interesanti, ka tas notika laikā, kad pasaules varenākās valstis risināja tirdzniecības strīdus un ekonomisti sāka brīdināt par iespējamu recesiju. Protams, ko tādu negrib redzēt ietekmīgākās pasaules centrālās bankas, kas signalizēja par mīkstāku monetāro politiku.

ASV investīciju banka Goldman Sachs notikušo daļēji skaidro ar to, ka finanšu tirgi atgriezušies «sliktas ziņas ir labas ziņas» stadijā. Kaut kas līdzīgs jau tika piedzīvots pirms pāris gadiem – tad kādi nepārliecinoši jaunumi ekonomikā investoru masai lika domāt, ka palīgā ar papildu sparu galu galā atkal steigsies ietekmīgākās centrālās bankas. Rezultātā bija pat tādi nosacīti it kā ačgārni brīži, kad slikti tautsaimniecības dati noveda pie tirgus cenu kāpuma un labi – pie cenu krituma.

Visu rakstu lasiet 3. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.