Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps).  Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Līdzīgi uzskata arī finanšu tirgus dalībnieki. Piemēram, šādā ASV investīciju bankas "Citigroup" aptaujā (aptaujāti 140 investori) secināts, ka Baidena uzvaru nu paredz 62% investori. Vēl decembrī līdzīgā aptaujā veseli 70% pauda pārliecību, ka gaidāmajās vēlēšanās triumfēs Tramps. Augošs tirgus dalībnieku īpatsvars arī pauž viedokli, ka ASV Demokrātu partijai turklāt var izdoties sev nodrošināt vairākumu gan ASV Kongresa augšpalātā, gan apakšpalātā.

Lielāki nodokļu un stingrāka regulēšana

Šobrīd populārs pieņēmums ir, ka Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nāks komplektā ar augstākiem nodokļiem šajā valstī. Tramps, nākot pie varas, darīja pretējo, kur viņa administrācija parūpējās, lai uzņēmumu ienākumu nodoklis no 35% tiktu apcirpts līdz 21%. Cita ASV investīciju banka "Goldman Sachs" paredz, ka Baidena vadība šīs nodoklis tiks paaugstināts līdz 28%. Tiek gan spriests, ka tas nebūs vienīgais nodoklis, ko centīsies paaugstināt Baidens. Rezultātā, "Goldman" jau tagad paredz, ka pieaugošā nodokļa sloga rezultātā, ko atnestu Baidena uzvara, ASV Standard & Poor's 500 indeksā aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa nākamgad varētu būt par 12% mazāka nekā gadījumā, ja pie varas tomēr paliktu Tramps. "Tam [nodokļiem] kopumā būs lielākā ietekme. Tas nebūs atkarīgs no nozares - tas skars visu," piebilst minētās finanšu iestādes pārstāvji.

Skaļāki kļuvuši spriedumi, ka investoriem rezultātā uzmanību vajadzētu sākt pievērst pat citu valstu akcijām. Proti, ASV akcijas iepriekšējos 10 gadus nesušas ļoti dāsnu peļņu, kur priekšnoteikumi to tālākai tikpat straujai izaugsmei, iespējams, mainīsies.
Baidens arī daudz runājis par labu, piemēram, minimālās algas paaugstināšanai, kas negatīvi ietekmētu vairāku šīs valsts uzņēmumu, kuri izmanto zemāk atalgotus darbiniekus, konkurētspēju. Tāpat liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko Baidens saka saistībā ar veselības aprūpi un tīras enerģijas politiku. Baidens faktiski grib paplašināt veselības apdrošināšanas programmu (pastāv liela iespēja, ka ASV Demokrātu vadībā tiks kontrolēta zāļu cena). Viņš izteicies, ka viņa vadībā ASV tieksies uz to, lai 2050. gadā būtu "klimata neitrāla". Tāpat spriests, ka viņa uzvara nozīmētu stingrāku banku regulēšanu (arī pie šīs regulēšanas mazināšanas strādājis Tramps).

Investori arī gaidīs to, ko Baidens varētu darīt ar ASV tehnoloģiju kompānijām, kas likušas pamatu pēdējo gadu straujajam ASV akciju pieaugumam. ASV Demokrātu partijas līderi periodiski runājuši par vajadzību sašķelt tehnoloģiju milžus, kas negatīvi ietekmētu to akciju cenu. Ir, piemēram, bažas, ka dažu lielo tehnoloģiju uzņēmumu pārliecinoša dominance varētu kādā brīdī mazināt inovācijas, jo gigantiem pēc tām var zust motivācija, bet mazajiem vienkārši tām var nebūt pietiekamu resursu.

Piemēram, "Financial Times" ziņo, ka daudzas iniciatīvas nākušas no viņa partijas kreisā spārna. Katrā ziņā, ja Baidena īstenotās pārmaiņas tiešām būs ļoti radikālas, tad reakcija finanšu tirgos var būt krietni sliktāka (jo būs bažas par krietni augstākiem nodokļiem un pārspīlētu regulāciju). Pagaidām gan notiekošais liek domāt, ka finanšu tirgi tomēr cer, ka Baidena pārmaiņas tomēr būs pakāpeniskas.
DB jau ziņojis, ka nevarētu teikt, ka tos agrākos ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidātus, kuri nāca no šī partijas kreisā spārna, finanšu tirgi gaidīja ar lielu sajūsmu. Šķiet, par tradīciju diemžēl sāk kļūt situācija, ka ASV politiķi jau nākamajā dienā pēc to ievēlēšanas sola īstenot kaut ko līdzīgu revolūcijai pret līdzšinējo kārtību.

Tajā paša ASV gadījumā - tad, kad šajā valsī ir sašķelts Kongress, akciju tirgiem pat mēdz klāties visai labi. Šāda situācija nozīmē, ka sarežģīta ir jebkādu nozīmīgāku lēmumu pieņemšana. Šajā pašā laikā ir skaidrs, ka jebkādas pārmaiņas nebūs tiks straujas un radikālas, un politika kā tāda būs paredzamāka jeb - politiķu nevarēšana visur iebāzt savu degunu nozīmēs arī to, ka mazāk kaut kas tiks sačakarēts.

Neskatoties uz prognozēm, zaudēja

Jānorāda, ka iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās plaši tika prognozēta toreizējās ASV Demokrātu partijas kandidātes Hilarijas Klintones uzvara. Daudziem par pārsteigumu, viņa toreiz piedzīvoja sakāvi.

Sākotnēji tika spriests, ka kāda potenciālā D. Trampa uzvara saistīsies ar grūtākiem laikiem akcijām. Tramps aktīvi solīja pārmaiņas, kas lika gaidīt neskaidrību. Lielāka neskaidrība savukārt sev parasti līdzi nes augstāku risku. Kopumā gan jāteic, ka toreiz finanšu tirgiem, šķiet, nebija spēcīgas pārliecības, ka jebkurš no ASV prezidenta kandidātiem varētu daudzmaz skaidri izstūrēt pa nemierīgajiem pasaules tautsaimniecības un politikas ūdeņiem.

No vidēja investora viedokļa viena vai otra prezidenta kandidāta uzvarai nekad nevajadzētu nozīmēt atteikšanos no saviem ilgtermiņa ieguldījumu plāniem un mērķiem. Toreiz tika daudz spriests, ka D. Trampa īstenotā politika nozīmēs globālās tirdzniecības samazināšanos. D. Tramps solīto arī pildīja, kur, piemēram, gandrīz visus pēdējos gados bijusi aktuāla ASV un Ķīnas tirdzniecības ķīvēšanās (nu ne tikai). Tomēr faktiski uzreiz pēc iepriekšējām ASV prezidenta vēlēšanām daudzi tirgus dalībnieki koncentrējās uz pozitīvo scenāriju piepildīšanos, kas ietvēra apjomīgāku ASV ekonomikas stimulēšanu (ātri vien tika izsludinātas nodokļu atlaides) un gaidas uz straujāku šīs valsts IKP un inflācijas izaugsmi.

Cāļus gan skaita rudenī. 2016. gads jau pierādīja, ka iespējami pārsteigumi (to rādīja arī, piemēram, Brexit balsojums). Ir politikas pētnieki, kas uzskata, ka Trampa balsotāji ir nepietiekami apzināti. Tāpat Baidens dažkārt netiek uzskatīts par īpaši spēcīgu ASV prezidenta amata kandidātu. Tādējādi tiek spekulēts - jo ilgāk vilksies viņa kampaņa un sacensība ar Trampu kļūs asāka, jo lielāks skaits viņa tagadējo balsotāju pārdomās.

Tiek apcerēti arī kādi sliktāki scenāriji. Viens, piemēram, ir tas, ka jau tā polarizētā situācija ASV līdz ar prezidenta vēlēšanām pāraug vēl par plašākiem nemieriem. Daži arī neizslēdz iespējamību, ka Tramps vēlēšanu rezultātus varētu atzīt par nelikumīgiem un atteikties pamest šo amatu.

Ietekmē sajūtas

Investoru sajūtas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgos ietekmē daudzi dažādi faktori. Jau ziņots, ka to vidū ir arī aktuālais politiskais klimats un tas, pie kura politiskā spēka pats investors sevi piesaista. Proti, ja pie varas ir tādi politiskie spēki, kas saskan ar investora tā brīža pārliecību, tad ieguldījumu portfelī tiek palielināti riski. To pašu var teikt arī attiecībā uz otru pusi - ja pie varas ir politiskie spēki, kas investoram netīk, tad ieguldījumu portfelī tiek palielināts drošāku ieguldījumu un skaidras naudas īpatsvars. Bīstamais faktors ir tas, ka var notikt emocionālas pārmērības un pārāk bieži attiecīgie ieguldījumu lēmumi galu galā netiek balstīti uz objektīviem iemesliem. Būtībā notiek uzticēšanās kādai iekšējai sajūtai, kas savukārt var pamatīgi traumēt portfeļa guvumus. Piemēram, ilgstoši netiek ieguldīts akcijās, kas mazina investora guvumus no to ilgtermiņa pieauguma. Jau ziņots - par politiku vienmēr tiek skaļi runāts, un to pavada daudz emociju, lai gan bieži vien tās ietekme uz ekonomiku mēdz būt krietni mazāka un lēzenāka, ja vien šim apstākļu kopumam patiešām nav pievienots fundamentāls ekonomikas vājums.

Var spekulēt, ka mūsdienu arvien lielākā mērā globalizētajā pasaulē tas attiecas ne tikai uz ASV, bet arī uz citiem investoriem, kuriem nākas sekot līdzi politiskajām drāmām pasaules ekonomikai izšķirīgajos reģionos. Tomēr tieši ilgtermiņa tirgus sniegumi ir tas laika periods, uz ko būtu nepieciešams koncentrēties, piemēram, tiem, kas krāj savām vecumdienām.