Pandēmijas ekonomikas izaicinājumi var nozīmēt, ka īstermiņā, iespējams, piedzīvosim arī deflāciju. To gan visiem spēkiem, šķiet, negrasās pieļaut Eiropas Centrālā banka (ECB), kura inflāciju tradicionāli grib redzēt 2% atzīmes tuvumā.

Grafiks: Eirozonas gada inflācija

Šā gada 4. jūnijā notiks ikmēneša Eiropas galveno baņķieru sanāksme. Ir spekulācijas, ka šā brīža inflācijas neesamība ļaus iesaistīties pat vēl apjomīgākos monetārajos eksperimentos. Piemēram, "Bloomberg" veiktajā ekonomistu aptaujā pirms šīs sapulces tiek lēsts, ka ECB savu aktīvu uzpirkšanu (jeb kvantitatīvo mīkstināšanu vai arī likviditātes drukāšanu) palielinās vēl par 500 miljardiem eiro. Ja tā būs, tad tas šā gada ECB visus izsludinātos drukāšanas plānus palielinās jau līdz 1,6 triljoniem eiro.

Šādas programmas izsludināšana tiek gaidīta par spīti arī Vācijas Konstitucionālās tiesas atzinumam, ka Eiropas Savienības Tiesas lēmums saistībā ar Eiropas Centrālās bankas agrāk īstenoto kvantitatīvo mīkstināšanu (pirms šā gada "pandēmijas pasākumiem") var nebūt spēkā esošs. Tā ECB uzdeva trīs mēnešos parādīt, ka tā nav pārsniegusi savas pilnvaras (rūpēties par cenu stabilitāti), kuras tai neesot tiesības pārkāpt tikai tāpēc, ka Eiropa ir krīzes stāvoklī. Līdz šim notiekošais (un arī daudzu vadošo ECB apmatperosnu izteikumi) gan liecina, ka šāds Vācijas tiesas lēmums tiks laists gar ausi.

https://www.db.lv/zinas/plaisas-eiropa-klust-arvien-plasakas-496521

ECB ar savu šādu parādu uzpirkšanu nodrošina, ka ir milzīgs pieprasījums pēc obligācijām un valdībām, neskatoties uz to budžeta deficītiem un jau tā lielajiem parādiem, aizņemties ir ļoti lēti.

ECB šonedēļ vēl arī brīdināja, ka eirozonas tautsaimniecība šogad var sarukt par 8% līdz 12%, kas atbilst iestādes sliktajam scenārijam. Tādējādi recesija reģionā varētu būt divreiz dziļāka nekā tā bija 2008. gadā. "ECB prognozes izkristalizēs drūmo eirozonas realitāti. ECB tās izmantos, lai vēl tālāk palielinātu savu aktīvu uzpirkšanu un pagarinātu šo programmu pēc 2020. gada decembra," "Bloomberg" savu viedokli izsaka Apvienotās Karalistes ekonomikas izpētes uzņēmuma "Pantheon Macroeconomics" pārstāvji.

Inflācijas dati liecina, ka eirozonā maijā gada laikā visai strauji pieaugusi pārtikas, alkohola un tabakas cena – kopumā par 3,3%. Savukārt lielos mīnusus rada enerģijas cenu samazināšanās gada laikā par 12%. Kopumā gan nav izslēgts, ka to zemākais cenu punkts jau varētu būt aiz muguras. Naftas cena pēdējā laikā palielinājusies un, piemēram, Latvijā arī degvielas uzpildes stacijās cenrāžu bilde jau signalizē lielāku dārdzību nekā tas bija pirms pāris nedēļām. Mazāk volatīlā pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo pārtikas un enerģijas cenu ietekmi, maijā eirozonā bijusi 0,9% apmērā.

Ilgākā termiņā nevar gan izslēgt arī scenāriju, kad apjomīgā drukāšana un valdību bezprecedenta stimuli uz jaunas aizņemšanās rēķina kādā brīdī noved pie tāda bagātību sadedzinoša scenārija kā ļoti augstas inflācijas.