Šogad finanšu aktīvu cenas šūpojuši dažādi lieli globālie politiskie riski, un tā tas droši vien būs arī nākamajā gadā. Piemēram, ja vēl pašā šīs nedēļas sākumā daudzi priecājās, ka ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņš varētu iepauzēt, tad tagad šim optimismam norauts stopkrāns, kas visai pēkšņi pazudinājis daļu no novembra beigu akciju guvumiem. ASV prezidents Donalds Tramps tvītojot nodēvējis sevi par «tarifu vīru» (Tariff Man) un atgādinājis par kādu papildu nodevu iespējamību. Vēl nupat ASV un Ķīnas politiķi vienojās atvēlēt 90 dienas tam, lai tiktu panākts pamats jauniem šo valstu tirdzniecības nosacījumiem.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Pārsvarā ekonomisti, spriežot par pasaules tautsaimniecību nākamajā gadā, galveno risku augšgalā turpina ierindot tieši tirdzniecības kariņu. Piemēram, Bloomberg aptaujātie speciālisti piebilst – viena no lietām, par ko spēj vienoties gan ASV Republikāņu, gan Demokrātu partija, ir tas, ka Ķīnas uznāciens rada pamatīgu izaicinājumu ASV. Tas ietver gan augošo Ķīnas ekonomisko, gan militāro varenību.Šajā pašā laikā Ķīnas vadība diez vai grasās atkāpties no savām ambīcijām, kas pamatā vērstas uz to, lai šo valsti padarītu par arvien ietekmīgāku spēlētāju uz globālās skatuves. Rezultātā gan ASV, gan Ķīna atrodas uz sadursmes trajektorijas, un lielākais risks pasaules ekonomikai paliek iznīcinošāks šo valstu tirdzniecības karš. Daži teic, ka notiekošais kādā brīdī var sākt atgādināt ekonomisko auksto karu – sevišķi, ja D. Tramps piepildīs savus draudus un noteiks papildu tarifus visam Ķīnas importam. Tiek lēsts, ka tas jau nākamgad šīs valsts ekonomikas izaugsmei varētu atņemt 1,5 procentpunktus (tādējādi tuvinot to 5%). Jāņem vērā, ka nu Ķīnas ekonomikai pasaulē ir ļoti liela nozīme un tās problēmas ietekmē gan daudzu citu valstu, gan lielu uzņēmumu likteni.

Par spriedzi šo valstu vidū liecina arī tas, ka ASV karakuģi ir bieži viesi tuvu tiem Dienvidķīnas ūdeņiem, ko Ķīna uzskata par saviem (Ķīna pretendē uz vairāk nekā 80% šīs jūras teritoriju, kam savukārt nepiekrīt daudzi citi). Pa šiem ūdeņiem notiek liela daļa pasaules tirdzniecības, un tiek lēsts, ka tajos ir arī lielas naftas un gāzes rezerves. Ķīnai ar Japānu ir strīdi arī par teritorijām Austrumķīnas jūrā, un eksperti norāda, ka kādā brīdī tas viss var novest pie kāda «nepareiza aprēķina». ASV un Ķīnai ir arī atšķirīgi uzskati par Taivānu, Ziemeļkoreju, Tibetu utt.

Visu rakstu Investoru pakausī elpos politiskie riski lasiet ceturtdienas, 6.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski! 

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.