Ķīnas enerģijas sektora pārstāvji jau tagad rēķina, ka februārī valsts naftas patēriņš, esot slēgtām rūpnīcām un apstājoties transporta plūsmai, varētu sarukt pat par ceturto daļu, ziņo "Financial Times".

Tiek rēķināts, ka Ķīnas melnā zelta patēriņš varētu samazināties par 3,2 miljoniem barelu dienā. Tas būtu līdzvērtīgs apmērs aptuveni 3% no visa globālā naftas patēriņa (pasaulē vidēji dienā šobrīd tiek patērēti aptuveni 100 miljoni barelu naftas).

Šonedēļ, lai atbildētu pēkšņajiem izaicinājumiem naftas pieprasījuma frontē, sarosījusies Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija ("OPEC") un vairāki naftas ieguvēji, kas oficiāli nav minētā karteļa sastāvā (pamatā Krievija).

Pieejamā informācija liecina, ka Saūda Arābija ("OPEC" līdere) vēlas mazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū celtu cenu un balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu. Savukārt tam pagaidām nepiekrīt Krievija, kas, lai apsvērtu šāda soļa nepieciešamību, prasījusi papildu laiku. 

Šā brīža pieņēmums ir, ka Kremļa budžets, salīdzinot ar, piemēram, to pašu Saūda Arābiju, ar zemāku naftas cenu var sadzīvot vieglāk. Tirgus dalībnieki runā, ka Saūda Arābija vēlējusies panākt naftas ieguves cirpšanu vismaz vēl par 600 tūkstošiem barelu dienā (tas gan tāpat var nebūt pietiekami, ja vērtē esošo koronavīrusa ietekmi).

Naftas cena kopš savām janvāra virsotnēm ir sarukusi jau vairāk nekā par 20%.

Arī pasaules naftas nozares milzis "BP" brīdinājis, ka Ķīnas koronavīruss naftas pieprasījumu šogad vidēji dienā var apcirpt par 300 līdz 500 tūkst. barelu dienā.

Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība februāra pirmās daba nedēļas beigās atradās pie 55 ASV dolāru par barelu atzīmes.