Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā -  šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Nesen arī kafijas nozares milzis "Starbucks" ziņoja, ka Ķīna pieslēgs vairāk nekā pusi no tās 4,3 tūkst. veikaliem. Līdzīgus soļus spērusi arī "Luckin Coffee". "Tas palīdzēja apstiprināt kafijas cenu krituma tendenci," piebilst "Rabobank" eksperti. Katrā ziņā, jo ilgāk šī vīrusa briesmas būs aktuālas, jo draudi pasaules tautsaimniecībai un dažādu izejvielu patēriņam būs lielāki. Savukārt par to, cik ātri izdosies iegrožot minētā vīrusa izplatīšanos, atliek vien spekulēt.

Cenu krīze

Jāpiebilst, ka kafijas cenai daži pēdējie gadi nav bijuši tie paši veiksmīgākie. Šajā ziņā pat tiek piesaukta cenu krīze. ASV preču biržā "Arabica" kafijas pupiņu visaktīvāk tirgoto nākotnes piegāžu līgumu vērtība kopš sava 2011. gada rekorda ir nogāzusies aptuveni par 70%. 

Arī otru populārāko - "Robusta" - kafijas pupiņu cenas līkne biržā ilgākā termiņā izskatās depresīva. Lielā mērā starptautiskā līmenī kafijas cenu nosaka notikumi Brazīlijā. Šī valsts ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja un ir atbildīga aptuveni par ceturto daļu tās tirdzniecības. Tādējādi bieži vien tieši šī valsts tiek saukta par kafijas tirgus Saūda Arābiju (Saūda Arābija ir naftas karteļa OPEC līderis). 

Brazīlijā pēdējos gados padevusies gigantiska kafijas pupiņu raža. Lielākie šīs valsts "kafijas fermeri" arī kļuvuši daudz efektīvāki, kas no to apstādītajām platībām ļauj ievākt arvien vairāk pupiņu. Bijis aktuāls arī Brazīlijas valūtas - reāla - cenas kritums, kas šīs valsts izejvielu audzētājiem licis domāt par papildu eksportu.Kafija tiek tirgota ASV dolāros un, ja reāla vērtība sarūk, tad eksportētāji par iegūtajiem dārgajiem ASV dolāriem var dabūt vairāk vietējās valūtas. 

Būtībā vāja Brazīlijas valūta stimulējusi kafijas eksportu, kas nozīmējis papildu negatīvu spiedienu uz šīs izejvielas cenu.Ieguvēji no zemajām cenām var būt patērētāji, lai gan šajā ziņā būt var visādi. Mazumtirdzniecības cenu bildi veido dažādu faktoru kopums, kur Rietumvalstīs kafiju cilvēki dzer visai daudz, šis dzēriens milzīgu popularitāti iemantojis arī jaunāko paaudžu vidū. Pieprasījums ir liels, kas nozīmē, ka nav vēlēšanās vai pat vajadzības laist cenu uz leju. 

Piemēram, "Bloomberg" pirms kāda laika ziņoja, ka Londonā tasītes ar espresso cena kopš 2011. gada pat pieaugusi par piekto daļu. Tiek arī klāstīts - kafijas iegāde veido vien nelielu daļu no kafijas namiņu izmaksām, kur to kopumu nosaka vēl dažādu ierīču iegāde, īre utt. Savukārt zaudētāji no zemajām cenām var būt tādi patērētāji, kas iemīļojuši kādas specifiskas kafijas pupiņas vai to sajaukumus. Šāds bizness izejot no ierindas uz vieglāk un lētāk audzējamo standarta pupu fona, raksta "FT". 

Kādā brīdī gan zemās cenas var būtiski sākt iedragāt kafijas audzētāju paradumus. Pateikt to, kad tas notiks, gan ir ļoti grūti.Kafijas audzēšana pēdējo gadu laikā nav bijis pārāk ienesīgs bizness, kas maina lauksaimnieku paradumus, kuri kafijas pupiņu plantācijas pakāpeniski sāk apsēt ar citiem kultūraugiem. 

Jāņem vērā, ka izejvielu cena ilgākā termiņā mēdz kustēties kā pa amerikāņu kalniņiem. Proti, augstas cenas nozīmē ražotāju sarosīšanos, jo visi saož lielāku peļņu. Tas kādā brīdī noved pie tā, ka pieprasījums izskatās krietni mazāks par piedāvājumu, kas attiecīgi liek sarukt cenām. Savukārt, kad cenas pamatīgi sarukušas, izejvielu ražotāji atkal ievērojami apcērp savas ieguves jaudas, kas jau liek labu pamatu deficītam un nākamajam cēlienam, kas atkal paiet cenu pieauguma zīmē. 

Līdz jaunu tirgus balansa punktu atrašanai gan var paiet laiks. Daudziem fermeriem tāpat ir grūtības ātri pārslēgties uz jaunām plantācijām. Galu galā - kafijas koki ražu dod vairākus gadus.