Šogad roku rokā ar akciju cenu kāpumu pieaugusi arī zelta cena. Tādējādi var spriest, ka nomanāms liels tirgus dalībnieku pieprasījums gan pēc riska aktīviem, gan drošā patvēruma, pie kura tradicionāli tiek pieskaitīts dzeltenais dārgmetāls.

Kopumā zelta cena ASV preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau gandrīz par 5% un pietuvojusies 1350 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci (ASV akciju Standard & Poor’s 500 vērtība šajā periodā pakāpusies jau par 11%). Savukārt kopš pagājušā gada augusta zemākajiem punktiem zelta vērtība ir pieaugusi gandrīz par 15%.

Šāds zelta skrējiens visai strauji uz augšu parāvis arī daudzu tā ieguvēju un pārstrādātāju vērtspapīru cenu. Piemēram, biržā tirgotā fonda, kas apkopo šādu uzņēmumu akcijas, VanEck Vectors Gold Miners ETF daļas cena kopš janvāra palēkusies par 10%. Vēl straujāku pieaugumu demonstrējis svārstīgākais un riskantākais VanEck Vectors Junior Gold Miners ETF.

Vairāki izejvielu analītiķi skaidro, ka šāds zelta cenas pieaugums ataino tirgus dalībnieku pārliecību, ka pasaules ietekmīgākās centrālās bankas pārskatāmā periodā nedomās par procentu likmju palielināšanu. Tas bija viens no galvenajiem faktoriem, kas pagājušogad bija pretvējš šī metāla cenas pieauguma burās. Tad no centrālajām bankām tika gaidīta stingrāka monetārā politika, kam pēc definīcijas vajadzētu nākt komplektā ar augošām procentu likmēm, kas zeltu padara potenciāli mazāk konkurētspējīgu tādu finanšu aktīvu priekšā, kas investoriem nodrošina regulārus procentu ienākumus. Galu galā zelts procentus un dividendes nemaksā. 

Visu rakstu lasiet 21. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.