ASV biržu indeksi otrdien pieauga piesardzīgā tirdzniecībā pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdien gaidāmā lēmuma, iespējams, celt procentlikmes, savukārt Eiropas biržu indeksu palielināšanos iegrožoja ziņa par Vācijas investoru pārliecības krišanos.

Biržu indeksu kāpumu iegrožoja arī «Facebook» akciju izpārdošanas turpināšanās, kā arī bažas ar iespējamu tirdzniecības karu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par muitas tarifiem.

Vācijā socioloģisko pētījumu institūta ZEW aprēķinātais 220 analītiķu un investoru pārliecības indekss kritās līdz 5,1 punktam, tālu atpaliekot no analītiķu prognozētā 13,1 punkta un no februārī aprēķinātajiem 12,7 punktiem.

Šis rādītājs iepriekšējo reizi bija tik zems pirmos mēnešus pēc Lielbritānijā 2016.gada jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Londonas biržas indekss pieauga pēc datu publicēšanas par Lielbritānijas gada inflācijas palēnināšanos februārī, kas, kā uzskata analītiķi, nedaudz mazināja spiedienu Anglijas Bankai celt procentlikmes, un noveda līdz britu mārciņas vērtības kritumam pret ASV dolāru.

«Nelieli ieguvumi Lielbritānijas un Eiropas tirgos nav daudz kompensējuši vakardienas zaudējumus,» sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja ar naftu saistīto akciju cenu palielināšanās.

«Facebook» akcijas cena otrdien kritās par 2,6%, bet pirmdien bija kritusies par 6,8%, izplatoties informācijai, ka datu analīzes firma «Cambridge Analytica», kuru bija nolīgusi Donalda Trampa prezidenta vēlēšanu kampaņa, ir izmantojusi 50 miljonus «Facebook» profilu informāciju bez lietotāju atļaujas, lai tādā veidā izstrādātu programmatūru vēlētāju rīcības prognozēšanai un viņu izvēlēs ietekmēšanai.

«Twitter» akcijas cena saruka par 10,4% pēc Izraēlas tieslietu ministres Ajeletas Šakedas draudiem īstenot tiesvedību pret šo uzņēmumu, jo tas nepietiekami vēršoties pret paziņojumiem, kas kūda uz vardarbību pret Izraēlu.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām pieauga pirms trešdien gaidāmā FRS paziņojuma par procentlikmēm. ASV valūtas vērtības tālāka palielināšanās ir gaidāma, ja FRS norādīs uz to, ka šogad varētu notikt četras, nevis trīs procentlikmju paaugstināšanas.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka, bet dolāra vērtība pret Japānas jenu pieauga.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piegādēm aprīlī otrdien pieauga par 1,34 ASV dolāriem līdz 63,40 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena piegādēm maijā Londonas biržā kāpa par 1,37 dolāriem līdz 67,42 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien pieauga par 0,5% līdz 24 727,27 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,2% līdz 2716,94 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,3% līdz 7364,30 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,3% līdz 7061,27 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 0,7% līdz 12 307,33 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,6% līdz 5252,43 punktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,2335 līdz 1,2242 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret dolāru saruka no 1,4024 līdz 1,3996 dolāriem par mārciņu, bet dolāra kurss attiecībā pret jenu kāpa no 106,10 līdz 106,54 jenām par dolāru.